Atceros, kā kādā Vecgada vakarā pie verandas durvīm klauvējās bariņš rojnieku, uzstājīgās balsīs saucot: "Gauja, rīdziniek, nāc ārā! Ies’ kauties!" Un, lūk, pārdesmit gadu vēlāk Roja atkal mani sauc. Un atšķirībā no tās ziemas nakts es ar prieku atsaucos, – stāsta Andris Gauja, kurš šajā Ziemeļkurzemes pusē ir pavadījis daudzas vasaras vecvecāku mājās. Viņš ir viens no režisoriem, kura filma (Izlaiduma gads) tiks izrādīta piektajā kino, mākslas un mūzikas festivālā RojaL, kas notiks no 23. līdz 25. jūlijam un pulcēs daudzus kino veidotājus.
Divi milimetri līdz Kannām
Festivāls tiks atklāts Rojas Kultūras centrā ar populārzinātnisku dokumentālo filmu Kurši par vienu no senajām baltu tautām. Tās režisori ir brāļi Lauris un Raitis Ābeles, kuri savulaik ir ieguvuši žūrijas specbalvu Sudraba RojaLs par spēles īsfilmu Kastrāts kuilis. Iepriekšējā gadā festivāls tika iesākts ar dokumentālo filmu SKLMNTI. Tās autori ir puiši, kuri bija redzami 2013. gadā šeit demonstrētajā režisores Lailas Pakalniņas darbā Picas. "Puikas saprata, ko nozīmē pašiem uzņemt filmu," uzsver RojaL organizators Jurģis Krāsons.
"1970. gadā padomju kosmosa robots Lunohod 1 paveica pārsteidzošu braucienu pa Mēness virsmu, šajā pašā gadā es spēru savus pirmos soļus uz planētas Zeme," ar sevi iepazīstina animāciju filmu režisors Vladimirs Ļeščovs, kura darbi pieaugušajiem būs skatāmi piektdienas vakarā. Festivālā tiks pārstāvēta arī Arnolda Burova un Edmunda Jansona daiļrade. 25. jūlijā pasaules pirmizrādi piedzīvos Jurģa Krāsona animācijas filma Seja, kura ir bijusi "divu milimetru attālumā" no iekļūšanas Kannu un Berlīnes starptautiskā kinofestivāla programmā.
Somu akcents
Festivāla pirmajā dienā, 23. jūlijā, Rojas Kultūras centrā tiks piedāvāta poļu režisora Pāvela Pavļikovska melnbaltā drāma Ida, kura ir saņēmusi ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars kā pagājušā gada labākā ārzemju filma un triumfējusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Rīgā. "Kad vēl šeit varētu parādīt šo filmu?!" retoriski jautā Jurģis Krāsons, kurš Rojā ir pavadījis pirmos desmit sava mūža gadus un ar nostalģiju atminas laikus, kad filmu izrādīšana šeit ir bijusi ikdienas izklaide, nevis ikgadēji svētki.
Iepriekšējās četrās reizēs festivālā RojaL tika demonstrētas vācu, zviedru, amerikāņu un poļu filmas, taču šī gada uzmanības centrā ir somi. RojaL apmeklētāji varēs noskatīties Timo Vuorensolas satīrisko fantastiku Dzelzs debesis, kas ir Somijas kinovēsturē dārgākais projekts, kā arī latviešu izcelsmes somu kinorežisora Teuvo Tulio darba fragmentus. Festivālu noslēgs slavenā somu filma Cilvēks bez pagātnes. "Aki Kaurismeki nebūs!" brīdina Jurģis Krāsons.
Māksla ir visur
23. jūlijā durvis vērs leģendārā latviešu mākslinieka Valda Celma personālizstāde Privātais Visums, kura būs aplūkojama jaunajā Rojas Izstāžu un radošo darbnīcu centrā. Tas ir izvietojies rekonstruētajā autoostas ēkā, kura ir viens no Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemēriem un atguvusi savu sākotnējo izskatu. "90. gados cilvēkiem šķita, ka visu vajag izdaiļot ar dažāda veida ķiņķēziņiem, taču tagad mēs redzam, ka tīra manta ir vērtība," uzskata RojaL rīkotājs.
24. jūlijā tiks atklāta mākslinieka Daiņa Pundura personālizstāde Akvārijs 2. "Viņš ir viens no jaudīgākajiem latviešu keramiķiem, kurš ir pazīstams ar saviem lielformāta darbiem," saka Jurģis Krāsons. Savukārt jūrā būs izvietota koktēlnieka Jāņa Straupes skulptūra Hindenburga burkāns.
Paralēli festivālam šajās dienās Rojā norisinās ikgadējā starptautiskā mākslas laboratorija, kura pulcējusi māksliniekus un mākslinieku grupas no Latvijas un ārvalstīm. "Māksla Rojā būs pa visiem gaņģiem!" piebilst organizators.
Bārda un piķis
Pirmo reizi festivālā notiks teātra izrāde – Rojā viesosies Dirty Deal Teatro ar režisora Mārča Lāča uzvedumu Bārdas. "Scenogrāfi ir kino džeki," uz Jāņa Bijubena un Aivara Žukovska saistību ar kinoindustriju norāda Jurģis Krāsons. Pirmo reizi par jauno režisoru īsfilmu konkursa galveno balvu Zelta RojaLs cīnīsies Lodzas kinoskolas studenti. "Cerams, viņi neaizslaucīs visus pārējos," cer Jurģis Krāsons. Žūrijā darbosies kinokritiķe Dita Rietuma, režisors Dāvis Sīmanis un Vernera Hercoga filmu mākslinieks Ulrihs Bergfelders.
Festivāla programmā ir iekļauts koncerts Rojai, kurā tiks sumināta vietējā dzejniece Dzintra Žuravska. Plašākai auditorijai viņa varētu būt pazīstama pēc dziesmas Svētelis, kuras mūzikas autors ir Ēriks Ķiģelis. Festivāla noslēgumā izskanēs komponista Raimonda Tigula kinomūzika. "Iepriekšējā gadā mēs domājām, ka priekšnesuma laikā ir nepieciešams kaut ko rādīt uz lielā pludmales ekrāna, taču patiesībā neko nevajag: ja ir jūra, saulriets un mūzika, nav jābāžas iekšā ar savu baiso kreativitāti," domā Jurģis Krāsons.
Festivāls RojaL
Rojā un apkārtnē 23.–25.VII
Programma www.rojal.lv