Uz papīra skaidrot, kas un, galvenais, kādas ir latviešu kinorežisora, šīsnedēļas gaviļnieka, filmas, ir drusciņ muļķīgi. Atliek vienīgi tās nosaukt – varbūt katra zemapziņā uzplaiksnīs kadri no itin bieži TV demonstrētajām (Aveņu vīns, Fotogrāfija ar sievieti un mežakuli – tie ir stabili TV kanālu hiti –, arī Ievas paradīzes dārzs, Dancis pa trim) – vai atgādināt jauno laiku publikai mazāk zināmās (Spēle, Pasarkans vakariņš, Man patīk, ka meitene skumst, kā arī pulciņš dokumentālo filmu).
Arvīda Krieva radošā hronoloģija aptver laiku no 1979. gada, kad Maskavas Augstākajos režisoru kursos, tolaik prestižākajā izglītības iestādē cilvēkiem, kuri jau darbojās kinoindustrijā, tapa viņa diplomdarbs Vainīgais (pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu motīviem) – elegants, provokatīvs darbiņš, kurā Arvīds, Rīgas kinostudijas "ierindnieks, kas izgājis visas dienesta pakāpes" no proletāriskās "klapītes" līdz režijas asistentam, beidzot tika pie savas filmas, lai sāktu allažiņ skandāliņu un spītības pavadīto režisora ceļu. Ceļu, kurš noteikti nebija rozēm kaisīts, jo – kā kinoļaužu aprindās leģenda vēsta: "Arvīds bija izlēcējs – viņa filmās vienmēr bija kaut kas tāds, kas priekšniecībai un pat kolēģiem šķita nepieņemams, – pārāk oriģināls, no normas atšķirīgs." Tikai vēlāk teorētiķi attapās un iesprostoja Arvīda Krieva daiļradi postmodernisma stilistiskajā diskursā ar dažādām žanru un stilu rotaļām, bet padomju laikos to apzīmēja daudz prastāk – "pārāk izaicinošas i pēc formas, i satura".
Arvīds Krievs daudziem Latvijas aktieriem ir atklājis pavisam citas, neredzētas, pārsteidzošas šķautnes. Estētisko jeb stilu viņš ir pārvērtis par ne mazāk svarīgu kinematogrāfa sastāvdaļu kā sižets, tēma, piemīt tas, ko sauc par ekstravagantu gaumi. Un tiešām – ja atminas Arvīda Krieva kino, tas ir atšķirīgs no latviešu meinstrīma gan ar intonāciju, gan formu. Atšķirīgais – 33 gadu garumā. Pēdējā Arvīda Krieva spēlfilma datēta ar 2011. gadu.
Jubilārs ir možs un īstens nemiera gars – viņš aktīvi rosās skatītājiem neredzamajā filmu ainavā, plāno, iecer, strādā (piemēram, viens no darbiem – dokumentāls story par mūziķi Mārtiņu Freimani, kurš bijis Arvīda Krieva aktieris, tam vajadzētu publiski parādīties visai drīz…) un, protama lieta, ir joprojām neērts lecīgais.
Arvīda Krieva atziņas par nacionālā kinematogrāfa nākotni un kolēģu sveicienus jubilāram lasi 21. augusta KDi!