«Super 8 sižets radies no paša pieredzes, bērnībā es pats veidoju filmas. Sāku filmēt uz Super 8, kad man bija astoņi gadi, un man ir paveicies, ka savas dzīves laikā man ir bijusi iespēja progresēt līdz 35 mm filmlentei.
Sākotnēji
es veidoju filmas savam priekam. Tad sāku šīs filmas sūtīt maziem
festivāliem. Par mani un manu kolēģi (Metu Rīvsu) bija raksts
laikrakstā Los Angeles Times ar nosaukumu Brīnumi bez bārdas.
Kaut gan nosaukums izklausījās jocīgi, rakstam klāt bija mana un
Meta bilde, un, protams, bārdas mums nebija. Vispār tas bija jauks
rakstiņš par amatierfilmu – uz Super 8 filmlentes uzņemto
filmu – festivālu. Nākamajā dienā mums piezvanīja Stīvena Spīlberga
asistente un piedāvāja restaurēt paša Stīvena Spīlberga uz 8 mm
uzņemtās filmas, kuras viņš veidojis, kad bijis mūsu vecumā. (…)
Kaut arī sākotnēji Super 8 nebija iecerēts kā veltījums
Spīlbergam, taču ir ļoti grūti veidot filmu par bērniem 70. gados,
kuras darbība notiek Amerikā, un nejusties kā ieklīdušam Spīlberga
teritorijā.