Jeļena Glazova, kurai iznākuši jau trīs dzejas krājumus, sev neuzliek rāmjus. Viņa eksperimentē gan ar vārdiem, gan tos apvienojot ar skaņu un attēlu. Arī dzejas tematikā Jeļena seko savas iekšējās intereses virzībai. Agrāk tā bija cilvēka fiziskā identitāte privātā un publiskā telpā, tagad dzejniece vairāk pievērsusies sociāliem jautājumiem: "Tas noticis mūsdienu dzejnieku ietekmē. Mani interesē sabiedrības hierarhiskās attiecības, varas nozīme cilvēka dzīvē."
Jeļena Glazova Aspazijas mājā viesosies cikla Laimīgie dzer kafiju un lasa dzeju ietvaros, kurā piedāvājam tikšanos ar dzejniekiem un viņu atdzejotājiem. Jeļenas Glazovas pārinieks ir dzejnieks Arvis Viguls. Dzejniece, kura pati lieliski pārvalda latviešu valodu, uzskata, ka radošajai valodai jābūt dzimtajai valodai, jo vēsture ir pierādījusi, ka vienlīdz labi divās valodās darboties izdevies tikai atsevišķiem literātiem. Savu sadarbību ar atdzejotāju Arvi Vigulu, dzejniece vērtē ļoti augsti.
Jeļena Glazova: "Jo labāks atdzejotājs, jo vairāk jautājumus viņš uzdod. Arī Arvis pārprasa vai, piemēram, pareizi sapratis izmantotās metaforas. Reizēm atdzejotājs palīdz savā dzejolī ieraudzīt vairāk nekā pati esmu domājusi."
Pirmais Jeļenas Glazovas dzejoļu krājums Transfēri (2013) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai nominācijā Labākā debija. Otrais krājums Plasma (2014) izdots arī angļu un igauņu valodā. Trešais krājums Alkatība iznācis 2019. gadā. Arī pati Jeļena ir atdzejojusi latviešu autoru darbus krievu valodā. Rīkojusi dzejas festivālu Dzejnieka asinis un trilingvālo literatūras festivālu Dzeja bez robežām.