Krisa Krausa pasaules slavu ieguva pirms 23 gadiem ar savu romānu Es mīlu Diku (I love Dick). Kā norāda tulkotāja Agnese Krivade “tas teju uzreiz kļuva par postfeministu kulta klasiku, aizsākot to, ko autore sauc par „vientuļās meitenes fenomenoloģiju”, zināmu arī kā „skumjo meiteņu klubu”, kam mūsdienās ir sekotāji laikmetīgajā mākslā, popkultūrā un sociālajos medijos. Grāmata rada arī alternatīvu kultūras kritikas formu, vienotā sistēmā skatot mākslu, sociālo cīņu, garīgo veselību, seksualitāti un radikāli subjektīvu pārdzīvojumu.” (punctummagazine.lv 2018. gada 25.oktobrī).
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar A. Krivadi šobrīd strādā pie šī romāna tulkojuma latviešu valodā, ko izdos 2019. gadā.
Rīgā 1.novembrī plkst. 18 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā ēkā Krisa Krausa uzstāsies ar lekciju par savu jaunāko grāmatu Sociālās prakses (Social Practices). Tajā sajaucas literatūra un kritika, sarunas starp draugiem, biogrāfijas un autobiogrāfijas žanri, un rakstniece pievēršas mākslas dzīves antropoloģiskai izpētei. Kaut arī Krausa skeptiski aplūko tā dēvēto “sociālo praksi” mākslā, viņas grāmata ir mudinājums tam, kā mākslu uztvert caur alkām, neprātu, tenkām, sakritībām un atriebību. Visa māksla, viņa raksta, ir sociāla prakse.
Savukārt 2. un 3. novembrī plkst. 18 kinoteātrī Kino Bize Elizabetes ielā 37-2 norisināsies mākslineces veidoto filmu seansi Ko es nevarēju nerakstīt: Krisas Krausas filmas. 1982–1995 Krisas Krausas eksperimentālās filmas, kas tapušas laikā no 1982. līdz 1995. gadam, pārstāv plašu formu un sajūtu spektru, un tajās sakausētajā dažādo žanru, skaņu, tēlu un impulsu plūsmā savijas personīgais, politiskais un praktiskais. Šīs filmas pārskata un pārveido ierastos romāna, biogrāfijas, manifesta, reklāmas, īsfilmas dokumentālas un pilnmetrāžas filmas formātus. Kā tēli, aktieri, garāmejoši personāži un parādības viņas filmās un romānos ienāk filozofe Simona Veila, rakstnieki Antonēns Arto un Henrijs Džeimss, mūziķis Čaks Berijs un citi, un viņa pievēršas arī mūsdienu rakstnieku, mākslinieku un aktieru kopienām, spēlējoties ar robežām starp personību un raksturu, literatūru un žurnālistiku.
Krisa Krausa (dzimusi 1955. gadā) ir amerikāņu režisore, rakstniece, mākslas kritiķe, kas atzīta par vienu no oriģinālākajām laikmetīgās mākslas un kultūras rakstniecēm, kura intelektuālo un kritisko prātu balsta uz tā emocionālo ietvaru. Viņas zināmākajam romānam I Love Dick (1997), ko kompānija Amazon Video arī ekranizējusi televīzijas seriālā, sekojušas grāmatas Aliens & Anorexia (2000), Video Green: Los Angeles Art and the Triumph of Nothingness (2004), Torpor (2006), Where Art Belongs (2011), Summer of Hate (2012), After Kathy Acker (2017). K. Krausas raksti publicēti daudzos mākslas un kultūras žurnālos, viņa ir radošās un mākslas rakstīšanas pasniedzēja vairākās Eiropas un ASV vadošajās universitātēs un redaktore neatkarīgajā un ietekmīgajā izdevniecībā Semiotext(e) (kopā ar Silvēru Lotrinžē un Hedi El Kholti), kas publicē izdevumus par kritisko teoriju, filozofiju, mākslas kritiku un aktīvismu, literāru un dokumentālu prozu, tostarp filozofu Žana Bodrijāra, Pola Viriljo, Fēliksa Gvatari, Pētera Sloterdaika, rakstnieku Viljama Barouza, Mišelas Bernšteinas, mākslinieku Deivida Vojnaroviča, režisores Katrīnas Breijā un citu autoru darbus.
Krisas Krausas lekcija un filmu seansi Rīgā notiek rakstnieces Eiropas tūres ietvaros sadarbībā ar mākslas institūcijām PUBLICS Helsinkos un Château Shatto Losandželosā, Latvijas Mākslas akadēmiju un kinoteātri Kino Bize. Pasākumu atbalsta Valstskultūrkapitāla fonds.
Visi pasākumi norisinās bez maksas un iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.