Filma par dzīvesveidu un pilsētu, kādas vairs nav. Filma par Zaķusalu un jaunību. Atzīmējot šo notikumu, studijā Visio sadarbībā ar Latvijas Televīziju tapusi dokumentāla filma Ābols upē. Filmas arheoloģija. Režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa, operators Edgars Bite, komponisti Pēteris Plakidis un Raimonds Tiguls.
Kad radošā grupa, veidojot dokumentālo filmu, apciemoja vecmeistaru Aivaru Freimani viņa lauku mājās, viņš no lādes izņēma dienasgrāmatu, kuras pirmais ieraksts izdarīts 1970. gada decembrī. Tolaik iecerētā dokumentālā filma par Daugavas salām saucās Upe, un nekas neliecināja, ka tās veidošana varētu ievilkties četru gadu garumā - divkārt tika solīts Freimani atlaist un draudēts uzfilmēto materiālu likvidēt... Kas īsti ir uzrakstīts šajā no kladēm salīmētajā un vairāk nekā 40 gadu glabātajā dienasgrāmatā? Ko tā var atklāt par radošajām mokām, kam pakļauts katrs mākslinieks, ko tā var pateikt par laiku un cilvēkiem? Nekad iepriekš nepubliskotā dienasgrāmata kļuva par galveno intrigu, lai dokumentālajā ciklā Filmas arheoloģija taptu jauna filma. Kāpēc Aivars Freimanis kopā ar savu domu un kameras biedru Dāvi Sīmani nolēma dokumentālajā vidē ievest divus tolaik publiski vēl nepazīstamus jauniešus Ivaru Kalniņu un Akvelīnu Līvmani, liekot viņiem iekļauties Zaķusalas reālajā dzīvē un cilvēkos un vienlaikus izdzīvot mīlas stāstu? "Neviens dialogs netika iepriekš uzrakstīts uz papīra pretēji klasiskajiem spēles kino scenārijiem. Taču mīlas nakts epizode ir viena no poētiski kaislīgākajām un noslēpumainākajām visā latviešu kino vēsturē," uzskata Daira Āboliņa. Filma, kas tika iesākta kā dokumentālā, tika pabeigta kā spēlfilma. Toreizējie Zaķusalas jaunieši un bērni, kas kļuva par filmas varoņiem, tagad ir purvciemieši, zolitūdieši un savu pagātnes zemi sauc par Zaķusalas karalisti.
Pirmizrāde - 12. augustā plkst. 21.30 Kultūras vasarnīcā Esplanādē, 16. augustā - LTV1 plkst. 21.25.