Šī ir abu mākslinieku atkalredzēšanās kino – pirms diviem gadiem viņi sadarbojās režisora iepriekšējā dokumentālajā filmā Kondoru kalve (2018) par mākslinieka, Purvīša balvas laureāta Miķeļa Fišera došanos uz Latīņameriku smelties iedvesmu. Toreiz Mārtiņam Graudam ar komponisti Annu Ķirsi ir bijusi vienošanās par savstarpēju izpalīdzību – viņa saraksta mūziku šim vizuālajam ceļojumam cauri Peru, Meksikai un Bolīvijai, bet viņš uzņem dokumentālo filmu par Koku operu.
Āmuru klaudzieni
Jaunā dokumentālā filma Koku opera ir tapusi pusotra gada garumā no pirmā mēģinājuma līdz pat galarezultātam, kad starp kokiem piedzimst laikmetīgā opera. "Man gribējās parādīt, kā no nekā sāk kaut kas rasties un attīstīties," atzīst režisors. Viņš piebilst, ka lielākā vērtība ir bijusi iespēja ielūkoties procesā, kurā satiekas dažādi mākslas veidi – mūzika, scenogrāfija (Andris Eglītis), arhitektūra (Austris Mailītis) un kostīmi (Mareunrol’s) –, kas ar pietāti iekļaujas kopainā. Sava darba veidošanā Mārtiņš Grauds ir vēlējies atsaukties uz dokumentālo poētisko kino un uzskata, ka trijās ainās tas patiešām ir izdevies. Viena no tām ir saspēle starp Annas Ķirses sarakstīto mūziku un āmuru klaudzieniem un zāģēšanas skaņām, kas veido vienotu simfoniju.
Līdzās muzikālajai tēmai filmā ieskanas arī saruna par ekoloģijas tēmu, kura somu domāšanā ir iesakņojusies kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Par šo tēmu filmā izsakās mākslinieku rezidenču centra Mustarinda vadītājs Anti Majava. Tieši viņš pirms kāda laika uzzināja par Koku operas pirmās versijas pirmatskaņojumu alternatīvās kamermūzikas festivālā Sansusī Aknīstē un vēlējās to atvest uz Somiju.
Anti Majava ir saskatījis iespēju caur šo muzikālo darbu pievērst uzmanību aktuāliem dabas aizsardzības jautājumiem un ļaut tiem rezonēt plašāk. "Tieši Somijā ekoloģijas tēma ieguva daudz konkrētākus vaibstus šajā Annas Ķirses sarakstītajā operā," uzskata Mārtiņš Grauds. Viņa filma ir sākusi ceļu pie skatītājiem – tā tiks izrādīta Norvēģijā, Somijā un citviet. 18. novembrī plkst. 14.05 tā būs skatāma LTV1.
Ikvakara pasaciņas
Nacionālās kino balvas programmā pirmizrādi vajadzēja piedzīvot arī Mārtiņa Grauda īsmetrāžas dokumentālajai filmai Dinārs kā vienai no pieciem šī gada konkursā Latvijas kods. Latvija šodien atbalstītajiem darbiem, taču ārkārtējās situācijas izsludināšana ir ienesusi izmaiņas (plānots, ka Dinārs pie skatītājiem nonāks 15. decembrī LTV1). Šīs 26 minūšu filmas uzmanības centrā ir pusmūža vecumā esošs muzikants, grupas Deficīts līderis un sieviešu mīlulis Dinārs Stundiņš, kurš Mārtiņu Graudu ir ievedis zaļumbaļļu pasaulē. Režisors ir vēlējies ne tikai izstāstīt personisku stāstu par spilgtu un krāšņu personību, bet arī piedāvāt skatītājiem plašāku šodienas sabiedrības portretējumu. "Šis pārmaiņu laiks daudziem ir grūts, jo mājās tik bieži reti kad būts," dzied Dinārs Stundiņš, ierakstot savu jaunāko hitu. Mūzika, ceļošana un absurdais ikdienā ir lietas, kas caurvij arī paša režisora daiļradi.
Savukārt no 27. novembra interneta platformā agentura.jrt.lv būs vērojama Jaunā Rīgas teātra daudzsēriju mākslas filma Aģentūra, kuras uzņemšana ir norisinājusies vasarā. Aģentūra sola psiholoģiskā trillera un detektīva apvienojumu, kurā nevainīgo nebūs. Šajā projektā Mārtiņš Grauds ir palīdzējis teātra režisoram Alvim Hermanim tā izejmateriālu pārtulkot kinovalodā. Mārtiņš Grauds ir bijis šīs daudzsēriju mākslas filmas operators inscenētājs un montāžas režisors kopā ar vairākiem jaunajiem palīgiem.
"Visu vasaru strādājām saspringtā režīmā – dienas pirmajā pusē uzņēmām kārtējo ainu, bet vakarā montējām safilmēto, ko sūtīju Alvim. Šīs ainu pirmās montāžas viņš iesauca par ikvakara pasaciņām," atklāj Mārtiņš Grauds. Kopumā ir tapušas desmit sērijas pa stundai, kur līdzās jau dažādos aktierprofesijas vējos rūdītajiem meistariem debiju kino piedzīvos arī Latvijas Kultūras akadēmijas Jaunā Rīgas teātra 3. kursa studenti.