Tarantīno triumfs un kvēle

Pēc Kventina Tarantīno jaunās filmas noskatīšanās gribas nomazgāt rokas un ne tikai tās – sajūta, ka esi ar siltām asinīm (un, iespējams, izšķaidītām smadzenēm) apķepis, ir vairāk nekā pārliecinoša. Tā rakstīju par Kventina Tarantīno astoto filmu Pretīgais 8nieks/The Hateful Eight (2015). Ir pagājuši četri gadi, Kventins Tarantīno ir uzņēmis savu devīto filmu Reiz Holivudā/Once Upon a Time… in Hollywood (2019). Ar sensacionālu pieskaņu tā tika izrādīta šā gada Kannu kinofestivāla programmā, liekot stāvēt milzu rindās un jukt prātā, lai nokļūtu režisora un viņa aktieru Leonardo di Kaprio un Breda Pita tuvumā. Kannās filma balvas neieguva, tomēr tā ļauj un mudina iemīlēt amerikāņu autoru Kventinu Tarantīno ar jaunu spēku un kvēli.

Krīzes pārvarēšana

Ja atminamies dižā XX gadsimta režisora Federiko Fellīni piemēru, viņa krīzes un attīrīšanās filmu 8 ½ (1963), laiks starp astoto un devīto filmu režisoriem autoriem ir būtisks – saistīts ar iekšējās un radošās krīzes pārvarēšanu. Fellīni 8 ½ galvenais varonis bija kinorežisors krīzē (lomā Marčello Mastrojāni), kura tēlu lielā mērā ietekmēja un baroja paša Fellīni biogrāfija un iekšējās krīzes sajūta. Iespējams, ar Kventinu Tarantīno un Reiz Holivudā ir noticis kas līdzīgs. Arī šis ir darbs par kino tapšanu, kino vidi un aizkulisēm. Filma sakņota kino tagadnes un pagātnes procesu pārzināšanā un dziļā, fanātiskā šī medija mīlestībā.

Teiksiet, ka salīdzinājums ir šaubīgs, pretenciozs, aiz matiem pievilkts, jo Tarantīno nav Fellīni... Viens gan – viņi ir autori, režisori ar unikālu, tikai sev raksturīgu rokrakstu, iemīļotajām tēmām un stilistiskajiem paņēmieniem, kaut, protams, saistīti ar atšķirīgu kultūras vidi, pieredzi un kino valodas stilu. Kventinu Tarantīno ir barojusi Amerika, tās kino kultūra, popkultūra, tomēr daudzas no viņa filmām reflektē gan par Eiropas, gan par Āzijas kino (piemēram, Nogalināt Bilu/Kill Bill, 2003–2004). Kaut arī Reiz Holivudā galvenais varonis nav režisors, bet aktieris Riks Daltons, ko spēlē Leonardo di Kaprio, arī šajā tēlā var pamanīt paša Kventina Tarantīno personības atspulgu. Vēl viena līdzība: 8 ½ un Reiz Holivudā ir abu režisoru – Eiropas klasiķa Fellīni un Amerikas dzīvā klasiķa Tarantīno – izcilas filmas, vienas no labākajām viņu daiļradē.

Bezrūpīgie braucēji

Reiz Holivudā darbība risinās 1969. gadā. Filmas varoņi ir Leonardo di Kaprio tēlotā vesternu zvaigzne Riks Daltons un viņa asistents – kaskadieris Klifs Būts, ko spēlē Breds Pits. Par šiem tipiņiem, kuru lomas ar pašironiju un šarmu piepilda Holivudas spīdekļi Leo un Breds, mazliet vēlāk. Vispirms par laiku – 1969. gads Kventinam Tarantīno ir principāls un gudri izvēlēts.

Pirmkārt, 60. gadi un to nogale bija būtisks pagrieziena punkts ASV kino industrijā – Holivudā ceļš pavērās jauniem režisoriem, ievērību guva radikālas mazbudžeta filmas, kas skāra agrāk aizliegtas tēmas – seksualitāti, narkotikas, jauniešu diskomforta sajūtu ASV sociālpolitiskajā vidē, ko ietekmēja mokošais karš Vjetnamā. Holivudas kino sāka orientēties gan uz jaunu auditoriju, gan jauniem režisoriem, gan stāstiem, kuros varēja saskatīt sociālpolitiskās reālijas.

Šajā laikā Holivudā ienāca tā dēvētā jaunās Holivudas režisoru paaudze. Par paaudzes manifestu kļuva Denisa Hopera filma Bezrūpīgais braucējs/Easy Rider (1969), uzplaukumu piedzīvoja tabu graujošas šausmu filmas – būtisks darbs ir Romāna Polaņska Rozmarijas bērns/ Rosemary’s Baby (1968). Holivudā sāka darboties talantīgi jaunieši, to vidū – Stīvens Spīlbergs un Džordžs Lūkass, kuri drīz ar savām filmām Žokļi/Jaws (1975) un Zvaigžņu kari/Star Wars (1977) uzsēdinās Holivudu uz blokbasteru adatas, un sāksies jauna laika skaitīšana, bet līdz tam vēl ir mazliet laika un ilūziju...

Jāpiebilst, ka Kventina Tarantīno filmas varoņi ir piederīgi citai Holivudai, tradicionālajai, aizejošajai Holivudai, nevis jaunajiem un perspektīvajiem. Riks Daltons ir nemitīgā krīzē, viņš filmējas švakos vesternos. Šis fakts Kventinam Tarantīno ir ļāvis izvērsties, veidojot neeksistējošu filmu epizodes, kurās filmējas di Kaprio sagurušais kovbojs, – šīm epizodēm filmā ir atvēlēts daudz laika. Šķiet, režisors līdz vissīkākajai detaļai izbauda "sliktu filmu" veidošanas prieku, radot reāli neeksistējošas filmas, kurās spēlē Riks Daltons. Protams, arī vesterna izvēle ir būtiska. Tas tradicionāli tiek uzskatīts par visamerikāniskāko žanru.

Kventins Tarantīno lieliski pārzina arī B kategorijas Holivudas produktu drēbi un stilu. Rika Daltona tēlā var atrast atsauces uz konkrētiem tā laika Holivudas aktieriem mūžīgā alkohola intoksikācijā un radošajā krīzē. Rika Daltona izsūtījums uz Itāliju filmēties spageti vesternos ir konkrēta tā laika aktieru, piemēram, Klinta Īstvuda, pieredze, kaut kopumā Leonardo di Kaprio atveidotajā varonī var nojaust atsauces uz cita tā laika Holivudas aktiera – Bārta Reinoldsa – pieredzi.

Realitātes fragmenti

Atgriežamies pie 1969. gada Holivudas kontekstā. 1969. gadā Holivudu satricina šaušalīga slepkavība – savā villā tiek nogalināta grūtniecības devītajā mēnesī esošā aktrise Šārona Teita, Holivudas uzlecošās režijas zvaigznes – imigranta no Eiropas Romāna Polaņska – sieva un vairāki viņas viesi. Šārona Teita ir trešā galvenā filmas Reiz Holivudā varone – viņu spēlē skaistule Margo Robija. Savu iespaidīgo aktrises potenciālu viņa pierādīja filmā Es, Tonja/I, Tonya (2017), par kuru tika nominēta Oskaram.

Šāronas Teitas un Romāna Polaņska nams Kventina Tarantīno filmā atrodas Rika Daltona villas kaimiņos. Režisors liek satikties reālām personām Teitai un Polaņskim un savas fantāzijas radītiem tēliem – Daltonam un viņa miesassargam, šoferim un kaskadierim vienā personā.

Pirms Reiz Holivudā pirmizrādes Kannās tika izplatīts īpašs paziņojums – filmas veidotāju lūgums rakstos par filmu neatklāt tās intrigu un sižeta pavērsienus. Tālab uzmanīšos, vien piebildīšu, ka Romāns Polaņskis filmā ir epizodisks personāžs, savukārt Šāronai Teitai ir atvēlēta daudz pamatīgāka vieta. Rakstot scenāriju, Kventins Tarantīno par saviem plāniem gan neinformēja Romānu Polaņski, kurš joprojām ir dzīvs un vesels un vada mūža nogali režijas klasiķa statusā Parīzē ģimenes lokā.

Par šo faktu Kventins Tarantīno tika tincināts preses konferencē Kannās un, kā parasti, uz jautājumiem, kas viņam nepatīk, atbildēja strupi un lakoniski. Otrs jautājums, kas māksliniekam ļoti nepatika un uz kuru viņš atteicās atbildēt, bija jautājums, kāpēc Šārona Teita filmā Reiz Holivudā tiek portretēta kā naivule, kurai atvēlēts ļoti maz dialogu (lasi: sievietei atņemtas vārda tiesības). Tas tiesa, Margo Robijai filmā reti tiek dots vārds, taču viņa labi iztiek bez tiem. Viņa Šāronu Teitu tēlo kā žilbinošu, mūžam smaidošu saulstariņu, meiteni, kura sev ļoti patīk – it īpaši uz ekrāna. Aizraujoša ir epizode, kurā Šārona Teita dodas uz kinoteātri skatīties filmu ar sevi uz ekrāna, un šajā vietā Kventins Tarantīno izmanto citātu no filmas ar īstās Šāronas Teitas piedalīšanos – (muļķīgas) spiegu komēdijas Graujošā apkalpe/ The Wrecking Crew (1968) fragmentu.

Mensona banda

Trešā un neizbēgamā tēma, kam nākas pieskarties, grib to Kventins Tarantīno vai ne, filmas sižeta atklāšanas sakarā, ir Čārlza Mensona (1934–2017) banda. 1969. gada 8. augustā, kad tika noslepkavota Šārona Teita, Mensonam bija 34 gadi, vairākas sodāmības un amerikāņu vidusmēra ģimeņu atvašu – jaunu meiteņu – elka statuss. Mensons eksperimentēja ar rokmūziku, bet viņa ideoloģija, kas ļāva izveidot īpašu kultu un savākt sekotājus, bija saistīta ar teorijām par gaidāmo "rasu karu". Mensona sekotāji 1969. gada vasarā Kalifornijā izdarīja deviņas slepkavības. Pirms tam Mensons ar domubiedriem bāzējās vientulīgā rančo, kuras saimnieks bija sirmgalvis, vārdā Džordžs Spans, – šāds lupatās izlaidies tips, ko spēlē Brūss Derns, ir arī Kventina Tarantīno filmā.

Mensons pirms diviem gadiem nomira ieslodzījumā 83 gadu vecumā, daļa no viņa sekotājiem slepkavām joprojām ir apcietināti. Šī ir fona informācija, kas bagātina filmas skatīšanās pieredzi. Noderēs arī fakts, ka vienu no Mensona bandas loceklēm spēlē ASV kvalitatīvo seriālu autore un aktrise Lena Danema. Pašā filmā Kventins Tarantīno ar Mensona bandu iepazīstina neuzbāzīgi. Proti, Breda Pita varonis laiku pa laikam Losandželosas ielās ievēro jauku draiskuli, ar kuru mēdz nevainīgi pakoķetēt. Tieši viņa ieved kaskadieri šajā hipiju komūnā, kuras locekļi, šķiet, nevainīgi bauda kāsīti, brīvo mīlu un izjādes ar zirgiem.

Kultūras atmiņa

Skatīties filmu Reiz Holivudā ir gluži tāpat kā lasīt kino un Amerikas vēsturi. Tā ir pārsātināta ar atsaucēm, ironiskām parafrāzēm, citātiem un pašcitātiem. Kventins Tarantīno virtuozi miksē dokumentālus faktus, fantāzijas elementus un stilizāciju. Varoņi, kas ir dzimuši režisora iztēlē, satiek reālus Holivudā tajā laikā strādājušus un dzīvojušus aktierus un popkultūras zvaigznes – krāšņa ir epizode, kurā tā laika cīņu filmu leģenda Brūss Lī cīnās ar Breda Pita tēloto kaskadieri.

Reiz Holivudā sastāv no daudzām spožām soloepizodēm, kuras Kventins Tarantīno ir uzņēmis ar jūtamu baudu, – cīņas ainas, filmēšanas ainas utt. Vai šīs epizodes mērķtiecīgi darbojas, lai virzītu filmas sižetu un nodrošinātu dinamiku? Nē! Taču tāds arī nav režisora mērķis – Holivudā pietiek pēc formulas konstruētu dinamisku izklaides gabalu, kas lemti ātrai nāvei, jo tās ir filmas bez vēsturiskās un kultūras atmiņas.

Reiz Holivudā pamatvērtība ir 60. gadu kino, Holivudas industrijas un vides rekonstrukcija, kuru Kventins Tarantīno atļaujas gan idealizēt, gan ieviest tajā būtiskus labojumus. Režisors ir Dievs, kurš rada pasauli, un savas radītās pasaules Kventins Tarantīno vienmēr ir režisējis ar azartisku degsmi, dažreiz atļaujoties nerēķināties ar nepārsūdzamiem vēsturiskiem faktiem. Īsti neticu presē paklīdušajām ziņām, ka Kventins Tarantīno pēc Reiz Holivudā varētu atvadīties no kino. Tomēr tieši tik daudzslāņainais un intonatīvi bagātais darbs Reiz Holivudā summē viņa jau tik ilgo un būtisko klātbūtni amerikāņu kino procesā kopš Trakajiem suņiem/ Reservoir Dogs (1992) un revolucionārās Lubenes/Pulp Fiction (1994), un šo procesu Kventina Tarantīno filmas ir ietekmējušas pamatīgi un neatgriezeniski.