Tikšanās mirkļi
Svētdien balvu par mūža ieguldījumu – goda Zelta palmas zaru – saņēma Alēns Delons. Pirms leģendārā franču aktiera sveikšanas un filmas Kleina kungs (Mr. Klein, 1976) goda seansa bija iespēja piedalīties publiskā sarunā ar viņu. Un, cik zīmīgi, tā norisinājās tieši tajā pašā vietā – zālē, kur pirms gada sumināja latviešu darba Četri balti krekli veidotājus režisoru Rolandu Kalniņu un operatoru Miku Zvirbuli. Vēl viens pierādījums Kannu festivāla prasmei vienā telpā apvienot kinomākslas, kinovēstures un, jā, arī brutālā kinobiznesa aktualitātes.
Saruna tika veidota kā atskats Alēna Delona radošajā darbībā, atgādinot publikai viņa labākos XX gadsimta kinovēsturē ierakstītos darbus. Tāda nenoliedzami ir arī filma Kleina kungs, kuru veidojis režisors Džozefs Louzijs un kurā aktieris nospēlējis vienu no savām dramatiskākajām lomām. Pārtikušais mākslas kolekcionārs francūzis Kleina kungs izvēlas iznīcībai nolemta ebreja, sava vārdabrāļa likteni (filma tās tapšanas laikā uzjundīja tabu tēmu Francijas sabiedrībā un publiskajā telpā – atbalstu kolaboracionismam un holokaustam). Zīmīgi, ka Kannu festivāla seansam Alēns Delons bija izvēlējies tieši šo klasisko darbu un nevienu citu no savām vairāk nekā 100 filmām un lomām.
Slavenākās no tām ir tapušas 60.–70. gados, laikā, ko var uzskatīt arī par Eiropas kino spēcīgāko periodu XX gadsimta kontekstā. Parasti šo laiku, īpaši 60. gadu sākumu, Francijas kino asociē ar jaunā viļņa meklējumiem – filmām, kas piedāvāja gan jaunu cilvēku pasaules izjūtu, gan drosmīgus, modernisma estētikā balstītus mākslinieciskus risinājumus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!