Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +22 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Portālā filmas.lv tiešsaistes festivālā skatāma filmu programma No Jāņiem līdz Dziesmu svētkiem

Pirmsjāņu gaisotnē Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv atkal sākas tradicionālais tiešsaistes festivāls – filmu izlase, kas bez maksas pieejama jebkurā laikā un jebkurā vietā pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums, informēja kino centra pārstāvji.

Šogad festivāls apvieno Latvijai svarīgākos vasaras svētkus un nosaukts No Jāņiem līdz Dziesmu svētkiem, piedāvājot 12 filmu programmu plašā hronoloģiskajā amplitūdā, sākot jau no 1938. gada; skatītājiem filmas būs pieejamas līdz Dziesmu svētku noslēgumam – no 21. jūnija līdz 10. jūlijam.

Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv, kas nodrošina Latvijas kinomākslas plašāku pieejamību sabiedrībai, nu jau tradicionāli vasaras saulgriežos piedāvā papildu iespēju svētku dažādošanai – filmu izlasi, kas bez maksas pieejama visā pasaulē un dažādos mobilajos ekrānos. Šovasar Latvijas un pasaules tautiešu uzmanības centrā ir Dziesmu svētku 150. gadadienas svinēšana, tāpēc arī vasaras tiešsaistes festivāls piedāvā plaša spektra skatu uz šiem svētkiem – gan vēsturiskas liecības no dažādiem laikmetiem, dažādām politiskajām un ekonomiskajām situācijām, gan arī kinematogrāfiski nozīmīgus darbus, kas atspoguļo Dziesmu svētkus kā emocionālu, poētisku un kultūrvēsturisku fenomenu.

Vispamatīgāko vēsturisko priekšstatu par Dziesmu svētku kustību no pašiem pirmsākumiem var iegūt režisora Askolda Saulīša un scenārija autora Daiņa Īvāna filmā Dziesmuvara (2018), kas balstīta latviešu kara lidotāja, rakstnieka, kordiriģenta un daudzu svētku dalībnieka Jāņa Osvalda Muižnieka (1911–1990) atmiņu stāstā Putnu ceļš (1988); aktiera Andra Keiša ierunātais aizkadra teksts un bagātīgi arhīvu materiāli izved skatītāju cauri visai Dziesmu svētku vēsturei.

Dziesmu svētki kalpojuši par iedvesmas avotu vairākām Latvijas kinovēsturē nozīmīgām filmām – piemēram, Jura Podnieka Krustceļš (1990) ir spilgta Atmodas laika liecība, emocionāls stāsts par triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – centieniem atjaunot politisko neatkarību. Filmas caurviju pavediens ir 1990. gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kad pirmoreiz pēc 50 okupācijas gadiem Rīgā satiekas dzimtenes un trimdas tautieši.

Izlasē iekļauta arī Jura Podnieka pirmā filma režisora statusā – dokumentālā īsfilma Brāļi Kokari (1978), spilgtu personību dubultportrets, kas stāsta par kordiriģentiem dvīņu brāļiem, Imantu un Gido Kokariem.

XX Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki 1990. gadā atkal brīvā Latvijā bija milzīgs emocionāls pacēlums, kas iedvesmoja daudzus kinematogrāfistus – arī režisori Dzintru Geku, kura savā filmā Dziedot dzimu (1990) akcentē atkalsatikšanos ar pasaulē izkaisītajiem un varmācīgi izsūtītajiem tautiešiem, filmas telpā savedot kopā arī tos, kas uz dzimteni nevar atbraukt, – materiāls filmai uzņemts gan Zviedrijā, VI Eiropas latviešu dziesmu svētkos Norčēpingā, kur gājienā kopā ar tautiešiem iet latviešu izcelsmes tieslietu ministre Laila Freivalde, gan Sibīrijā, Lejas Bulānas ciemā, kur latviešu sievas dzied "…jo te ir Latvija, te ir Bulāna…"

1990. gada vasarā notika vēl vieni simboliski dziesmu svētki – jūnijā Latgalē, Daugavpilī, tieši 50 gadus pēc pēdējiem Latgales Dziesmu svētkiem, kuru noslēgumā 1940. gada Latvijā ienāca padomju tanki. Latgalē dzimušais režisors Jānis Streičs šim svarīgajam notikumam veltījis vienīgo kinohroniku savā plašajā filmogrāfijā – kinožurnālu Latvijas hronika 21/1990 ar nosaukumu Mēs esam un būsim; Streičs pats sacerējis un ieskaņojis filmas aizkadra tekstu, brīžiem runā latgaliski, bārsta sirsnīgus jokus, velk vēsturiskas paralēles un staro emocionālā aizkustinājumā.

Portāla filmas.lv svētku programmā iekļautas arī vairākas filmas, kas kinematogrāfiskās kvalitātēs atspoguļo dažādu gadu svētku norises – Dziesmu svētku simtgadei veltīta LTV režisoru Marutas Jurjānes un Egila Ermansona filma Prieks (1973), bet 1985. gada "pēdējos padomju svētkos" uzņemta režisora Anša Epnera un operatora Kalvja Zalcmaņa īsfilma Virsdiriģenti (1985), talantīgi notverts vispārināta Diriģenta tēls, kuru veido katra atsevišķa svētku virsdiriģenta žesta spēks, temperaments un raksturs. Režisors un operators Ivars Zviedris XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos radījis glezniecisku eseju neparastā rakursā, īsfilmā Dziesmusvētki (2003) kolekcionējot mirkļus un tuvplānus, bet filmas noslēgumā kopkoncerta vadītāji nosauc 294 Latvijas un pasaules vietvārdus – pilsētas, pagastus un ciemus, no kuriem sabraukuši svētku dalībnieki.

No jaunākas paaudzes rakursa uz svētku tematiku savulaik paskatījies režisors Dzintars Dreibergs (plašāk pazīstams kā spēlfilmas Dvēseļu putenī (2019) režisors) – viņš savu filmu Nāc ar mani padejot (2014) veidojis X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, ieskatoties norisēs ārpus skatuvēm un stadioniem, vidusskolēnu kolektīva Vizbulīte ceļā uz svētkiem, deju kopmēģinājumos un nakts ballītēs, jauniešu sajūtās un pārdzīvojumos.

Programmā iekļautas arī trīs autentiskas vēsturiskas liecības par dažādiem laikmetiem – 1938. gadā režisors Vilis Lapenieks veidojis nacionālromantisku pārskatu Kam drosme ir ar apakšvirsrakstu No I līdz IX Dziesmu svētkiem, desmit gadus vēlāk tapis īstens padomju ideoloģijas koncentrāts par "Padomju Latvijas 8. gadadienas" dziesmu svētkiem – kinožurnāls Padomju Latvija 29/1948 –, bet 1964. gadā Vācijā dokumentēti Pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki Hamburgā.

Tiešsaistes festivāls No Jāņiem līdz Dziesmu svētkiem veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva palīdzību (paldies vadītājai Dacei Bušantei!) un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) atbalstu. Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2800 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja