Zvaigzne ir dzimusi
@@@@
Režisors Bredlijs Kūpers. Lomās Bredlijs Kūpers, Lēdija Gāga, Sems Eliots u. c.
Vienkārši lieliski! Un ne tāpēc, ka esmu apsēsta kinovēsturniece, kuru ielīksmo fakts, ka tapusi jau ceturtā filmas Zvaigzne ir dzimusi versija, un ne tāpēc, ka pirms Lēdijas Gāgas galveno lomu iepriekšējās filmās (1937, 1954, 1976) nospēlējusi un nodziedājjsi Dženeta Geinora, Džūdija Gārlenda un Bārbra Streizande. Jaunā versija ir laba filma, kurā Bredlijs Kūpers – spēcīgs aktieris un, izrādās, arī labs režisors – ir atklājis pasaulei Lēdijas Gāgas dramatiskās aktrises potenciālu, kam nav īpaša sakara ar ambiciozo, konceptuālo dziedātājas skatuves tēlu.
Bel Canto
@@@@
Režisors Pols Veics. Lomās Džūliana Mūra, Kristofers Lambērs u. c.
Ir skatītāji, kuriem aktrises Džūlianas Mūras un operdīvas Renē Flemingas vārds vien būs arguments, lai dotos uz Bel Canto. Šī nav kādas operas tiešraide, bet gan asa sižeta drāma, kuras darbība risinās Dienvidamerikā. Džūliana Mūra tēlo dziedātāju, kura nemiernieku uzbrukumā kļūst par vienu no ķīlniecēm (varone dzied Renē Flemingas balsī). Bagātnieka un opermīļotāja lomā pārliecinošs ir japāņu aktieris Kens Vatanabe. Šajā darbā ir daudz inteliģentu atsauču, lai uz šo trilleri motivētu doties arī nobriedušu, kultūrkontekstus pārzinošu publiku.
Astrīdas Lindgrēnas jaunība
@@@@
Režisore Pernille Fišere-Kristensena. Lomās Alba Auguste, Trīne Dirholma, Marija Bonnevī u. c.
Šis ir gadījums, kāpēc ir būtiski turēties pie filmu nosaukumiem oriģinālvalodā. Šajā gadījumā – zviedru. Ja ne oriģinālnosaukums Unga Astrid, diez vai varētu atšifrēt, ka tikko festivālā Baltijas pērle rādītā filma Dzīve kā pasakā ir tā pati Astrīdas Lindgrēnas jaunība. Lieliskā filma daudzus aizkustināja jau gada sākumā Berlīnes kinofestivālā. Tas ir niansēts, psiholoģiski pārliecinošs vēstījums par slavenās rakstnieces nebūt ne rozēm kaisīto pieaugšanas ceļu un jaunību.
Homo Novus
@@@@
Režisore Anna Viduleja. Lomās Gundars Āboliņš, Kristīne Krūze u. c.
Elegants režisores Annas Vidulejas apliecinājums mīlestībā gan rakstniekam Anšlavam Eglītim, gan krāšņam posmam Latvijas mākslas vēsturē – 20.– 30. gadiem, gan vērienīgu kostīmdrāmu un elegantu laikmeta stilizāciju tradīcijai, ko Latvijas kino nav varējis atļauties ļoti sen (vismaz pēdējo gadsimta ceturksni ne). Īpašu prieku rada aktieru – Andra Keiša, Kaspara Znotiņa, Kristīnes Krūzes- Hermanes, Agneses Cīrules un daudzu citu – darbi, kas lieliski iekļaujas režisores radītajā vienlaikus rotaļīgajā, nosacītajā un nostalģiju raisošajā filmas pasaulē.