Tēvs Nakts
Režisors Dāvis Sīmanis. Riga IFF seanss kinoteātrī Splendid Palace 18.X plkst. 19
Režisora Dāvja Sīmaņa Tēvs Nakts – filma no Latvijas simtgades filmu programmas – šovakar atklās Rīgas Starptautisko kinofestivālu (Riga IFF). Pēc nedēļas sāksies filmas izrādīšana kinoteātros. Artūrs Skrastiņš pārliecinoši atveido dēkaini un humānistu Žani Lipki, kurš Otrā pasaules kara laikā izglābis daudzu ebreju dzīvības. Dāvis Sīmanis pašmāju režisoru vidū ir unikāls izņēmums – viņš sevī apvieno gan kino teorētiķa dziļo skatījumu, gan apdāvināta praktiķa ķērienu. Sociāli un vēsturiski nozīmīga filma – stāsts, kas bija jāizstāsta.
Biedrs bērns
@@@@
Režisore Monika Sīmetsa. Riga IFF seanss kinoteātrī Splendid Palace 20.X plkst. 11
Uzmanību vienai no Igaunijas simtgades programmas filmām, kas tikko ir saņēmusi balvu Pusanas Starptautiskajā kinofestivālā Korejā! Kino valodas ziņā tas ir klasiski veidots vēstījums, kas ļauj izsekot 40.–50. gadu traģiskajiem vēstures pavērsieniem. Tuvinieku izsūtīšana, totalitārisma griezīgās atskaņas Igaunijas ikdienā filmā ir skatītas ar bērna acīm. Filma piedāvā psiholoģiski niansētu vēstījumu un laika skaidrumu, izmantota gan laikmeta stilizācija, gan stāsta dramatisms. Biedrs bērns skatāms nedēļas nogalē Riga IFF sadaļā Kids Weekend.
Putina liecinieki
@@@@
Režisors Vitālijs Manskis. Riga IFF seanss kinoteātrī Splendid Palace 23.X plkst. 19
Režisors Vitālijs Manskis politisku iemeslu dēļ pēdējos gados dzīvo Latvijā, un Putina liecinieki ir saņēmuši Latvijas finansējumu. Viena no spēcīgākajām antiputiniskajām filmām, kādu nācies redzēt. Vitālijs Manskis savulaik ir bijis pietuvināts Krievijas varas elitei un filmējis to, kad Krievijā notika varas maiņa – Boriss Jeļcins atrada savu sekotāju Vladimiru Putinu. Manska subjektīvais aizkadra vēstījums viņa paša filmēto materiālu padara par sava veida grēksūdzi – galu galā arī viņš savulaik ir pielicis roku VP mitoloģijas radīšanā.
Uteija
@@@@
Režisors Ēriks Pope. Riga IFF seanss kinoteātrī Splendid Palace 24.X plkst. 21.30
Drosmīgā norvēģu drāma Ūteija, 22. jūlijs nav filma liegai izklaide. Tās tapšanas fakts varētu šķist diskutabls, traģēdiju ekspluatējošs, ja vien filmas autori šo darbu nebūtu veidojuši ar to jauno cilvēku atbalstu, kuri izdzīvoja Ūteijā 2011. gada 22. jūlijā, kad Anderss Bērings Breivīks sarīkoja masu slaktiņu jauniešu vasaras nometnē. Filma ir uzņemta vienā elpas vilcienā: izmantota nepārtraukta kameras kustība, kas izseko traģiskajām norisēm uz salas. Filmas centrā ir spēcīgs tēls – jauna meitene, kura mēģina izdzīvot pati un glābt citus.