Tomass Vinterbergs ir viens no starptautiski pazīstamākajiem Dānijas kino veidotājiem. Viņa jaunākā filma Komūna, kuras pirmizrāde notika februārī Berlīnes kinofestivālā un kura oktobrī tika demonstrēta divos seansos Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, ir nonākusi mūsu kinoteātru repertuārā. Cerams, uz ilgāku palikšanu – gan žanra pievilcības (ja ļoti gribam, Komūnu varam nodēvēt par komēdiju), gan talantīgā un krāšņā aktieru ansambļa, gan sižeta ekstravagances un emocionālā piepildījuma dēļ.
Komūnas darbība risinās 70. gados – laikā, kad fontanēja hipiju kustība, bohēma un ideālistisks brīvdomības gars. Tas ir laiks, kas sakrīt ar 1969. gadā dzimušā Tomasa Vinterberga agro bērnību. Viņš nekad nav slēpis, ka bērnības gadus ir pavadījis komūnā, kas līdzīga filmā attēlotajai. Komūnu viņš veidojis kā "atzīšanos mīlestībā 70. gadiem un cilvēkiem, kuri prata un gribēja dalīties".
Vieglāk saimniecībā, jautrāk ikdienā
Komūna ir ansambļa filma, kurā nozīmīgs ir visas aktieru grupas darbs, taču šajā ansamblī ir divi galvenie varoņi – labi situēts dāņu radošo inteliģentu pāris. Ēriks ir arhitekts un augstskolas pasniedzējs, Anna ir populāra TV žurnāliste, tradīcijām bagāta raidījuma vadītāja. Šo lomu atveidotāji Ulrihs Tomsens un Trīne Dirholma ir Dānijas kinozvaigznes, viņi ir filmējušies būtiskākajās un pasaulē pazīstamākajās dāņu filmās, to vidū arī Tomasa Vinterberga slavenajās Svinībās/Festen (1998). Trīne Dirholma kopā ar Pīrsu Brosnanu filmējusies dāņu režisores Susannes Bīras romantiskajā komēdijā Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs/Love Is All You Need (2012). Par lomu Komūnā Trīne Dirholma ir saņēmusi Berlīnes kinofestivāla balvu kā labākā aktrise un pretendē uz labākās aktrises godalgu 10. decembrī gaidāmajā Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā.
Komūnas galvenie varoņi Ēriks un Anna negaidīti saņēmuši mantojumā milzīgu savrupnamu, kuru apsaimniekot viņiem ir par dārgu, turklāt vienai ģimenei apdzīvot tik milzīgu māju šķiet nejēdzīgi un vientulīgi. Annai galvā iešaujas veselīga ideja – uzaicināt šajā villā dzīvot arī citus cilvēkus – būs gan saimniecībā vieglāk, gan ikdienā jautrāk. Interesenti ilgi nav jāgaida, un lielais nams piepildās ar jauniem iemītniekiem – komūnas dzīve var sākties. Viens no viņiem ir mazs puika, kuru nosacīti varētu uzskatīt par pašu Tomasu Vinterbergu bērnībā.
Režisors komūnas iedzīvotājus rāda kā kolorītus tipāžus – katram ir sava problēma un stāsts. Komūnas bohēmiskā kņada un sadzīve ir pietiekami interesanta un ekstravaganta, lai skatītāji ar interesi ļautos filmai un tās varoņu attiecību peripetijām – viņu mikrodrāmām, mikroproblēmām un lielajām drāmām, kas ielavās bezbēdīgajā komunālajā namā. Par centrālo filmas konfliktu izvēršas Annas un Ērika attiecības – atsalums, atsvešināšanās, neuzticība. Anna, kura pati ne tik sen iniciēja komūnas un brīvās kopdzīves ideju, ir zaudējusi spēlē, kuras noteikumus pati ir radījusi un tik azartiski īstenojusi dzīvē. Te nu aktrisei Trīnei Dirholmai ir kur izpausties. Viņas Anna kļūst par šīs ņiprās, komiskās, pat gluži sadzīviskās filmas centrālo dramatisko varoni – brūk gan viņas privātā, gan profesionālā dzīve.
Medības pēc svinībām
Komūnas vide ir elegants retro – Tomasa Vinterberga filmas 70. gadi nedaudz atgādina to idealizēto, dekoratīvo mūžīgo retro stiliņu, ko savos darbos ekspluatē kulta režisors Vess Andersons. Dāņu mākslinieks ne mirkli nezaudē reālisma izteiksmi un nenodarbojas ar dekoratīvu stilizēšanu – tomēr viņa 70. gadu Kopenhāgenai un namam, kurā dzīvo komūnas locekļi, piemīt tā idealizējošā nosacītība, kāda nereti raksturo katra cilvēka bērnības atmiņas.
Iespējams, faktā, ka šī filma sakņojas režisora nostalģijā un atmiņās, slēpjas atminējums arī dažai labai forsēti melodramatiskai epizodei. "Tas ir stāsts par lietu pārejošo dabu, par to, ka cilvēki ir aizstājami, ka visam ir sākums un gals – mīlestībai, attiecībām, dzīvībai... Es nekādi vēl nevaru samierināties ar šo domu," preses konferencē Berlīnes kinofestivālā atzinās Tomass Vinterbergs.
Tomass Vinterbergs jau ir iegājis dāņu kinorežijas klasiķu kārtā. Turp viņš mērķtiecīgi iestūrēja ar savu agrīno darbu Svinības (1998), kas ir manifesta Dogme 95 precīzākais, efektīgākais iemūžinājums un vizualizācija. Šo manifestu 1995. gadā izstrādāja un parakstīja Dānijas kino skandālists un ģēnijs Larss fon Trīrs, tolaik pavisam jauniņais Tomass Vinterbergs un vēl divi viņu kolēģi. Svinības ir raupjā, brutālā dokumentālā un amatierkino estētikā uzņemta filma par ģimenes viesībām, kurās no skapjiem veļas laukā skeleti un tiek atklāti baisi ģimenes noslēpumi.
Pēc šīs filmas Tomasa Vinterberga darbiem allaž ir bijusi pievērsta uzmanība. Ne vienmēr tie ir bijuši izcili un veiksmīgi, tomēr viņa daiļradē ir neapstrīdamas virsotnes, piemēram, Medības/The Hunt (2012). Šīs drāmas centrā ir nevainīgs, pedofilijā apsūdzēts pedagogs, kuru atveido Madss Mikelsens. Medības tika nominētas Oskaram un ir uzskatāmas par Tomasa Vinterberga karjeras kulminācijas punktu. Gadu gaitā ir radikāli mainījies režisora rokraksts, tajā sen nav ne miņas no Dogme 95 raksturīgās brutālās estētikas. Tomass Vinterbergs jau ir sācis uzņemt nākamo filmu Kurska – par krievu zemūdens traģēdiju 2000. gadā. Tātad viņš atkal ir gatavs pārmaiņām.
Komūna
The Commune/Kollektivet
Drāma, komēdija. Dānija. 2016. Režisors Tomass Vinterbergs Lomās Ulrihs Tomsens, Trīne Dirholma u. c.