Vecāks pāris dodas uz pēckara Tokiju apciemot savus bērnus un mazbērnus, taču pretī nesaņem uzmanību, ko jūtas pelnījuši. Japāņu klasiķis Jasudžiro Odzu (1903-1963) savā minimālistiskajā meistardarbā rāda vienas ģimenes paaudžu attiecības, šķietami rāmā atmosfērā ieslēpjot intensīvas emocijas.
Izdevuma Sight & Sound pērn veiktajā kritiķu aptaujā Tokijas stāsts tika atkārtoti atzīta par ceturto visu laiku labāko filmu. Savukārt japāņi savā prestižajā kino izdevumā Kinema Junpo filmu novērtējuši kā nācijas visu laiku labāko kinodarbu. Septiņdesmit gadus pēc pirmizrādes filma joprojām pārsteidz ar režijas meistarību un humānistisko vēstījumu.
Jasudžiro Odzu (Yasujirō Ozu) uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta autoriem, kurš savu darbību iesācis vēl mēmā kino laikā un pasaules uzmanību notvēris, sākot ar pēckara periodu līdz pat mūsdienām..
"Tas ir apbrīnojami, ka Odzu filmas nekad neizskatās pēc sadzīviskām drāmām, pat ja to sižetu apraksti pēc tādiem izklausās. Tās, rodas iespaids, caurvij transcendentāla stīga, kas nemaz arī ne skumji, bet tomēr atgādina, ka pasaulē ir sava kārtība," izdevumā Rīgas Laiks Odzu daiļradi reiz raksturojusi kinokritiķe Daniela Zacmane.
Sestdien, 25. februārī, plkst. 18.00 pirms seansa filmas ievadvārdus sacīs programmas kuratore, kinokritiķe Agnese Lipska.