Ne tikai glezna, ko piekārt pie sienas ir būtiska, svarīgs ir arī pats plenērs. Īstās vietas meklēšana un atrašana, sēdēšana ceļa malā, vējš, kas visu pūš prom un smiltis sejā, vakars, kas atnāk, kāds garāmgājējs, kas piestāj, mazi puišeļi diedelē eļļas krāsu tūbiņas un bezpajumtnieks cenšas notīrīt manu noķēpāto seju. Debesis, kas nekad nestāv uz vietas, molberts iekrīt zirņu laukā, līņā un sāk gāzt. Saule dur acīs, visapkārt āboliņš un skudras lien zeķēs,” tā sajūtās dalās jaunā gleznotāja. Zīle Ziemele (1993) tikko ir absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, iepriekš notikušas izstādes Cēsīs un Rīgā.
Zīle Ziemele. Plenērs
Izstādē skatāmas 13 gleznas, kas tapušas Cēsīs, Vaiņodē un Rīgā. Gleznošana plenērā atšķiras no strādāšanas darbnīcā, jo neesi pasargāts no vēja un citām parādībām. Taču dabā sienas tevi neierobežo un ļauj tvert patiesu dabas piedzīvojumu. „Divu vasaru laikā tapušajās gleznās atainotas vietas, kur esmu bijusi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.