Andris Eglītis ir viens no nozīmīgākajiem latviešu laikmetīgās glezniecības pārstāvjiem, kurš gadu gaitā sevi pierādījis gan lokālā, gan starptautiskā mērogā. Absolvējis Augstāko Tēlotājmākslas institūtu HISK Ģentē, Beļģijā, saņēmis prestižo Purvīša balvu (2013) un un bijis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs (2017-2020), pārstāvējis Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē Itālijā (2015), un Kochi-Muzuris biennālē Indijā (2016).
Veidojis vērienīgas scenogrāfijas izrādēm, tostarp Jāņa Kalniņa operai Hamlets Latvijas Nacionālajā operā un Pazudušais dēls Reiņa Suhanova režijā Valmieras Drāmas teātrī.
Uz audekla virsmas sastopas materialitātes izaicinošā daba, mēģinājumi fiksēt gaismas un tumsas attiecības, kā arī ikdienas tvērumi. Dažādas noskaņas atdzīvojas šķietami _necilu_ pilsētas nomaļu kadrējumos, paša mākslinieka būvētu telpisku instalāciju portretos un savvaļas saspēlēs ar urbāno vidi. Te piedzīvojama stāstniecība, kurā mākslinieks tiešā veidā runā caur krāsas vieliskumu un allaž izzūdoša mirkļa tvērumu.