Izstādes nosaukums SAN simboliski aizved laikā, kad tika izgudrots pirmais plaša patēriņa skaņas ierakstīšanas rīks – fonogrāfs. Ar to skaņa tika ierakstīta vaska cilindrā jeb valcē. Arī skaņu plates sākotnēji tika ierakstītas vaskā. Tas viss bija iespējams, pateicoties bitei – šim sīkajam kukainim. «Bet
varbūt SAN mūs aizved vēl daudz senākā, pirmatnīgākā izpratnē par cilvēka attiecībām ar skaņu? Latviešu valodas darbības vārds sanēt etimoloģiski radies no indoeiropiešu pirmvalodas saknes *swen, kas ir kopīga sakne daudzu indoeiropiešu valodu saimes vārdiem, kas apzīmē skanēšanu, piemēram, angļu valodā no tās ir cēlušies vārdi sonic un sound,» aicina aizdomāties viena no izstādes veidotājām Katrīna Kūkoja.
SAN Dziesmusvētki stāsta par dziesmu un deju svētku norišu un repertuāra iemūžināšanu skaņu ierakstos, kā arī dažiem citiem interesantiem skaņu pārneses faktiem. Tos pārdomāt rosinājis muzeja krājums, kurā ir vairāk nekā 8000 skaņu ierakstu. Dziesmu un deju svētki ir plašs un sazarots
fenomens, šo mākslas un latviskās identitātes apliecinājuma kustību veido un uztur gan Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki Rīgā, gan svētki Latvijas novados un ārpus Latvijas, tāpat skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētki.
Izstāde ekspozīcijā Dziesmusvētku telpa ir daļa no Rakstniecības un mūzikas muzeja skaņu ierakstu izstādes SAN.
Izstādes veidotājas: Daiga Bondare, Ilze Rusova, Katrīna Kūkoja, Ruta Kurpniece, Dārta Elza Andersone, Ilze Cihovska.