Viņš saņēmis Oskaru par scenāriju Braiena Singera filmai Parastie aizdomās turamie/The Usual Suspects, ar Krūzu sadarbojies vairākos projektos, strādājot gan kā scenārists pie Otrā pasaules kara drāmas Valkīra/Valkyrie, gan kā režisors, topot filmai Džeks Rīčers/Jack Reacher, kurā Tomam Krūzam bija atvēlēta galvenā loma. Intervijā, kura notikusi studijā Paramount Pictures, Makvarijs stāsta par filmas Neiespējamā misija: Slepenā nācija tapšanu.
Kā jūs iesaistījāties projektā?
Tas notika negaidīti. Es ar Tomu Krūzu strādāju pie Rītdienas robežas/Edge of Tomorrow scenārija, un kādu nakti mēs sākām runāt par to, ko darīsim tālāk. Toms teica: "Tev jābūt Neiespējamās misijas režisoram," bet es, nemaz neapdomājis, atbildēju: "Tas būtu lieliski!" Man likās, ka mēs to apspriežam neformāli, bet pēc kāda laika Toms paziņoja: "Esmu ar visiem aprunājies, tu būsi Neiespējamās misijas režisors."
Kādas ir lielākās grūtības, veidojot tik iespaidīgu filmu?
Lielākais šķērslis vienmēr ir laiks – nekad nepietiek laika, lai nofilmētu to, ko vēlies. Viss pārējais bija kā sapnis – lielisks piedzīvojums. Tu kaut ko iedomājies, un vesela cilvēku grupa saka: "Jā, mēs to varam izdarīt." Mēs aplūkojam lidmašīnas modeli, un es ieminos Tomam: "Un ja nu tu būtu uz tās?" bet pārējie apstiprina: "Jā, mēs to varam izdarīt!" Tevi ierobežo tikai iztēle.
Pastāstiet, kā ir strādāt ar Tomu Krūzu, kurš ir šī projekta dvēsele.
Pirmkārt, Toms nestrādā, lai pelnītu iztiku – viņam patīk veidot filmas un izklaidēt. Tas piesaista pavisam citādu enerģiju pat grūtās dienās, un tādu netrūkst. Viņš ir ārkārtīgi pozitīvs un pašpaļāvīgs, un, kad es jūtos, it kā mēs būtu nonākuši džungļos un vairs nezinātu, ko darīt, Toms ir līdzās un saka: "Es tur esmu bijis jau miljons reižu, un viss būs labi." Viņš ir filmu veidošanas mašīna vārda vistiešākajā nozīmē.
Jūs ar Krūzu esat sadarbojies arī pirms šīs filmas. Kā izpaužas jūsu partnerība?
Mūsu starpā valda brīnišķīga saskaņa. Mums patīk vienas un tās pašas filmas, tāpēc bieži vien ir gadījies, ka, izstrādājot epizodi, mēs pēkšņi sākam pabeigt viens otra teikumus. Sižeta izklāstīšanas ziņā mēs abi esam uz viena viļņa, un tāpēc bija viegli strādāt pie filmas. Līdzko viens no mums saprot, ko meklē otrs, uzreiz ir "klikšķis".
Vai jūtat spiedienu, ka pasaule, kurā dzīvojam, jāataino filmās?
Mūsu filmas nozīmē bēgšanu no realitātes. Tās ir izklaidējošas, nevēlamies jums atgādināt to, ko jau ļoti labi zināt. Turklāt jūs neejat uz kino, lai jums gāztu pa galvu ar šīm patiesībām. Drīzāk tiek izmantota publikas izpratne par lietu kārtību un veidots sižets. Taču ir jābalansē kā uz naža asmens, jo nevēlies ignorēt to, kas notiek pasaulē, bet arī negribi to atspoguļot tiešā veidā, jo apzinies, ka Neiespējamajai misijai ir jāizklaidē, bet tā, lai nesabojātu pārdzīvojumu, filmu skatoties.