No 3. līdz 10. jūnijam Dzintaru koncertzālē notiks 37. Starptautiskā Hansa Gābora Belvederes vokālistu konkursa fināls. Tajā 160 perspektīvākos jaunos dziedoņus no visas pasaules vērtēs direktori un mākslinieciskie vadītāji no Ņujorkas Metropolitēna operas, Berlīnes, Drēzdenes, Diseldorfas, Madrides, Hamburgas, Maskavas Lielā teātra, Londonas Karaliskās operas, Keiptaunas un Hjūstonas opernamiem. Šāda līmeņa starptautisks vokālistu konkurss Latvijā notiks pirmo reizi.
Belvederes konkurss dibināts 1982. gadā Vīnē un bijis izšķirošs pavērsiens daudzu šodienas starptautisko operzvaigžņu – arī mūsu Elīnas Garančas un Egila Siliņa – pasaules karjerā. Līdz 2012. gadam Hansa Gābora Belvederes vokālistu konkursa fināls norisinājās Vīnē, tagad tas notiek slavenākajos opernamos visā pasaulē. 2013. gadā fināls norisinājās Amsterdamā, 2014. gadā – Diseldorfā, 2015. gadā – atkal Amsterdamā, 2016. gadā – Keiptaunā, 2017. gadā – Maskavā.
Kopš 16. februāra notiek konkursa kvalifikācijas jeb atlases kārtas septiņdesmit pilsētās visā pasaulē. Baltijas reģiona atlases kārta Dzintaru koncertzālē notiks šodien, 5. aprīlī, plkst. 17 un būs brīvi pieejama klausītājiem. Tajā piedalīsies deviņi dziedātāji no Latvijas, Lietuvas un Maltas. Konkursa kvalifikācijas kārtu rīkošana Dzintaru koncertzālē ir ilggadēja tradīcija, kas ieviesta sadarbībā ar diriģentu Ilmāru Lapiņu.
Gatavojot 37. Starptautisko Hansa Gābora Belvederes konkursu, Jūrmalā ciemojās abi tā ģenerāldirektori – konkursa dibinātāja Hansa Gābora (1924–1994) atraitne Izabella Gābora, kura konkursa organizēšanā ir iesaistīta kopš tā pirmsākumiem, un Holgers Bleks. Izabella Gābora intervijā KDi pastāstīja par šo pasākumu.
Pasaulē ir daudz jauno dziedātāju konkursu. Kur slēpjas Belvederes konkursa unikalitāte?
Belvederes konkurss ir pasaulē labākais, plašākais dziedātāju konkurss. Tāpēc to mēdz dēvēt arī par "balsu Volstrītu" un "jauno dziedātāju fondu biržu". Šis konkurss ir vieta, kurā satiekas talanti un jauno mākslinieku meklētāji no visas pasaules.
Konkurss tika izveidots 1982. gadā. Tā rīkotājs Hanss Gābors bija Vīnes Kameroperas dibinātājs un ilggadējs vadītājs. Viņš bija ļoti ieinteresēts atklāt un popularizēt jaunus, talantīgus dziedātājus. Pirmais Belvederes vokālistu konkurss notika Vīnē. Tolaik vēl nebija tik daudz vokālistu konkursu kā tagad. Hansam Gāboram radās ideja par vērtētājiem žūrijā pieaicināt tikai operu un koncertzāļu direktorus, mākslinieciskos vadītājus, kastinga (solistu atlases) direktorus, kā arī festivālu vadītājus – profesionāļus, kuri ir ieinteresēti jaunu dziedātāju piesaistīšanā. Protams, naudas balvas, kas tiek piešķirtas uzvarētājiem, ir nozīmīgas, taču jaunajiem dziedātājiem svarīgākais ir tikt ievērotiem un nonākt uz skatuves. Tāpēc galvenais kritērijs dziedātāju vērtēšanā ir šāds: vai jūs angažētu šo jauno mākslinieku? Vai jūs aicinātu viņu uzstāties savā teātrī vai festivālā?
Savukārt skatītājiem iespēja vērot konkursu nozīmē, ka viņi jau šodien var dzirdēt rītdienas zvaigznes. Konkursa auditorijā būs daudzi producenti, menedžeri un aģenti, kuri vēlas piesaistīt talantīgus vokālistus. Tie var būt arī dalībnieki, kuri nebūs nonākuši līdz pašam konkursa finālam.
Uzreiz guvāt pārliecību, ka dodaties pareizā virzienā?
Pirmajā gadā konkursā sacentās apmēram simt dalībnieku, tajā laikā tas bija liels skaits. Ikviens no rīkotājiem un darbiniekiem bija noraizējies, kā notiks konkurss. Taču viss noritēja sekmīgi, un nākamajos gados konkurss arvien paplašinājās, dalībnieku skaits kļuva lielāks, pieteicās dziedātāji no visas pasaules. Lai nepārslogotu žūriju, tika pieņemts lēmums organizēt atlases kārtas vairākās pilsētās. Sākotnēji tās tika rīkotas trijās, četrās, varbūt piecās pilsētās. Šis skaits pakāpeniski pieauga, un pēdējos gados atlases kārtas notiek aptuveni septiņdesmit pilsētās.
Ļoti palīdz mūsu starptautiskais sadarbības tīkls. Visas pasaules mūzikas iestādes un institūcijas ir atvērtas sadarbībai ar mums un labprāt piedāvā savas skatuves un koncertzāles, lai tur varētu rīkot konkursa atlases posmus. Ik gadu atlases kārtas notiek Vīnes Valsts operā, Ņujorkas Metropolitēna operā, Londonas Karaliskajā jeb Koventgārdena operā, Berlīnes Vācu operā, Madrides Teatro Real, Maskavas Helikona operā, Buenosairesas Teatro Colon, kā arī mūzikas akadēmijās, konservatorijās, Austrijas vēstniecībās un Austrijas kultūras forumos.
Pateicoties latviešu diriģentam Ilmāram Lapiņam, pirms daudziem gadiem sākās mūsu teicamā sadarbība ar Dzintaru koncertzāli, kur daudzkārt notikušas konkursa atlases kārtas. Šogad tur pirmo reizi rīkosim konkursa finālu. Jūtos pagodināta, ka konkurss šoreiz notiks Latvijā, no kurienes nākuši tik daudzi pasaulslaveni dziedātāji. Viņu vidū ir Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Marina Rebeka un Inese Galante. Mēs patiesi priecājamies par iespēju sadarboties ar Jūrmalu.
Žūrija Dzintaros būs tikpat starptautiska kā dalībnieku sastāvs?
Tiks turpināta Hansa Gābora tradīcija: žūrija, kuras priekšsēdētājs būs bijušais Montekarlo operas vadītājs Džons M. Mordlers, sastāvēs tikai no operteātru un festivālu vadītājiem. Šogad Jūrmalā dziedātājus vērtēs astoņpadsmit šādu personību. Viņu vidū būs Veksfordas Operas festivāla mākslinieciskais vadītājs Deivids Eglers, Maskavas Helikona operas mākslinieciskais vadītājs Dmitrijs Bertmans, Dortmundes teātra intendants Heriberts Germeshauzens, Londonas Karaliskās operas mākslinieciskais vadītājs Deivids Gaulends, Ņujorkas Metropolitēna operas izpilddirektors Maikls Hīstons, Krievijas Lielā teātra kastinga direktore Olga Kapaņina, Hamburgas Valsts operas direktore Konstance Kēnemane, Irkutskas gubernatora filharmonijas orķestra galvenais diriģents Ilmārs Lapiņš, Madrides Teatro Real mākslinieciskais vadītājs Žoans Matabošs, Vācu operas pie Reinas Diseldorfā un Dīsburgā ģenerālintendants Kristofs Meiers, lto teātra un Esenes filharmonijas intendants Heins Mulderss, Drēzdenes Zempera operas mākslinieciskais direktors Bjerns Pēterss, Berlīnes Vācu operas direktors Kristofs Zeiferle, Vācu AIDS biedrības opermūzikas galā koncertu mākslinieciskais vadītājs Alars fon Rors, Hjūstonas Grand Opera mākslinieciskā biroja vadītāja Diāna Zolā un Bakstonas starptautiskā festivāla un Keiptaunas operas pārstāvis Maikls Viljamss. Žūrijā strādās arī Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš.
Konkursā būs arī starptautiska mediju žūrija, tajā tiks sapulcēti žurnālisti no Latvijas, Īrijas, Austrijas, Nīderlandes, Francijas, Spānijas un ASV. Viņi atspoguļos konkursa norisi plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē.
Atlases kārtas jau rit pilnā sparā. Kas var pieteikties?
Jaunie vokālisti, kuri dzimuši ne agrāk kā 1986. gadā, jau no februāra var pieteikties un piedalīties atlases kārtā kādā no 70 pilsētām. Prognozējam, ka kopumā atlases kārtās dzirdēsim ap 1300 kandidātu. 160 no viņiem jūnija sākumā sacentīsies konkursa finālā Jūrmalā.
Kas finansē konkursa norisi?
Nozīmīgu atbalstu sniedz vieta, kas to uzņem un piešķir telpas konkursa finālam. Šopavasar tā ir Jūrmala. Konkursam ir sponsori Austrijā, viņi piešķir finansējumu balvām. Arī es personiski atbalstu konkursu. Zināmu budžeta daļu veido arī konkursantu dalības maksa. Kāda loma konkursā ir Belvederes pilij? Pils vārds un krāšņā baroka arhitektūra ir Vīnes zīmols, taču konkurss Belvederes pilī nekad nav noticis. Tas parasti norisinājies Vīnes Kameroperā. Belvederes pilī vienreiz sarīkojām galā koncertu.
Jūs arī personiski pasniedzat īpašo Hansa Gābora speciālbalvu?
Tā ir nosaukta mana vīra vārdā, taču šīs balvas laureātu pēc savas izvēles nosaka japāņu pianiste Jasuko Micui. Viņa ir kaislīga operas cienītāja un ļoti mīl dziedātājus. Līdz šim viņa mūsu konkursu ir apmeklējusi un klausījusies katru gadu.
Vai tad, kad jūsu vīrs sāka jauno konkursu, tas bija liels izaicinājums? Jūs arī uzreiz iesaistījāties?
Jā, biju klāt no paša sākuma. Atceros, ka konkursa ideja piedzima brīdī, kad pavadījām atvaļinājumu Grankanārijā. Runājot par to, ko vēl varētu darīt Vīnes Kameroperā, kuras vadītājs bija mans vīrs, iedomājāmies: kāpēc gan nesarīkot jauno dziedātāju konkursu? Sākām domāt, kā īstenot šo ideju. Sapratām, ka vēlamies izveidot atšķirīgu, pavisam citādu konkursu ar īpašu virsuzdevumu. Kas dziedātājiem ir visvajadzīgākais? Visvairāk viņiem nepieciešams tikt pie iespējas uzstāties uz skatuves, tikt pie lomām. Hanss Gābors ierosināja, ka žūrijā vajag aicināt profesionāļus, kuri būtu ieinteresēti angažēt jaunos vokālistus. Viņš nekavējoties sāka rīkoties.
Atzīšos, ka, gatavojoties intervijai, nevarēju atrast gandrīz nekādas ziņas par jums pašu. Vai nākat no mūziķu vidus?
Esmu dzimusi Vīnē, kur arī studēju, taču nevis mūziku, bet jurisprudenci. Es šīs studijas nepabeidzu, jo vienlaikus biju sākusi pilnas slodzes tulka darbu Austrijas televīzijā. Es tur strādāju klasiskās mūzikas nodaļā, īpaši koncentrējos uz operu. Televīzijā arī asistēju savam bosam operas režisoram Oto Šenkam, palīdzēju producēt iestudējumus televīzijas studijā. Tādējādi apguvu producēšanas prasmes.
Operu es iemīlēju jau bērnībā, kad tēvs mani veda uz Vīnes Valsts operas izrādēm. Spilgti atceros, ka pirmā izrāde, ko redzēju, bija Džakomo Pučīni Bohēma. Man tā ļoti patika. Kopš tā laika devos uz Vīnes operu, cik bieži vien iespējams. Tas bija teju vai katru dienu. Taču sevi, dziedot uz skatuves, es nevarētu iedomāties.
Kad pirmoreiz apprecējos, pārtraucu Vīnē sāktos darbus un kopā ar vīru pārcēlos uz Itāliju, kur pavadīju septiņus gadus. Atgriežoties Vīnē, satiku Hansu Gāboru. Tā mums abiem bija liela mīlestība no pirmā acu skatiena. Mēs apprecējāmies. Drīz sākām kopā strādāt Vīnes Kameroperā. Strādājām kopā divdesmit gadu – līdz viņa nāvei.
Darba, kas saistīts ar konkursa rīkošanu, vienmēr ir bijis daudz: jāsagatavo kvalifikācijas kārtas, jāorganizē konkursa norise, jāuzaicina žūrija un pianisti koncertmeistari, jāplāno mēģinājumu un uzstāšanās grafiks, jākontaktējas ar atbalstītājiem. Šis uzskaitījums ir tikai neliels, nepilnīgs ieskats apjomīgā konkursa menedžēšanā.
Vai jums ir savi favorīti daudzo talantīgo dziedoņu vidū, kuri savulaik sacentušies Hansa Gābora konkursā?
Spilgtu dziedātāju ir tik daudz! Katru gadu atklājam arvien jaunas spožas balsis. Piemēram, pagājušajā gadā Maskavā pirmo vietu ieguva brīnišķīgs Krievijas mecosoprāns Aigula Ahmetšina. Viņa jau atveidojusi Karmenu Londonas Karaliskajā operā, kur šobrīd ir Džetas Pārkeres jauno mākslinieku programmas dalībniece.
Diemžēl man ne vienmēr ir iespēja vērot visu konkursa norisi zālē, jo ir ļoti daudz steidzamu darbu menedžmentā. Atceros, ka Vācijā ļoti pazīstamā kastinga direktore Kristīne Milica nekavējoties piedāvāja Elīnai Garančai savu balvu – angažementu operā. Brīnišķīgs pārsteigums 2009. gadā bija soprāns Pritija Jende, neparasti talantīgā dziedātāja no Dienvidāfrikas. Viņa līdz šim ir vienīgā konkursa dalībniece, kura vienā paņēmienā ieguva pilnīgi visas konkursa galvenās balvas, kā arī skatītāju balvu un žurnālistu balvu. Daudzi žūrijas dalībnieki, teātru un festivālu vadītāji uzreiz vēlējās viņai piedāvāt lomas un uzstāšanos. Viņa jau dziedājusi Milānas La Scala, Vīnes Valsts operā, Ņujorkas Metropolitēna operā.
Neseno uzvarētāju vidū ir itāļu tenors Antonio Poli, kurš debitēja Zalcburgas festivālā, uzstājoties kopā ar Annu Ņetrebko un Pjotru Bečalu. Citi konkursa brīnumbērni ir Līse Dāvidsena, viena no 2015. gada laureātēm, kura kopš uzvaras dziedājusi titullomas Metropolitēna operā, Londonas Karaliskajā operā, Bavārijas Valsts operā, Berlīnes Valsts operā, Vīnes Valsts operā, Cīrihes operā, Baireitas, Glaindbornas un Veksfordas festivālā.
Vai atceraties, kā konkursa apritē iekļāvās pirmie dalībnieki no Austrumeiropas? Viņi būtiski atšķīrās no pārējiem?
Izstāstīšu vēl pavisam nesenu atgadījumu. Tas notika pirms astoņiem gadiem. Pie mūsu biroja Vīnē ir soliņš. Katru rītu, kad nācu uz biroju, uz šī soliņa sēdēja jauns puisis. Viņš tur sēdēja arī vēlu vakaros. Es viņam pajautāju, ko viņš šeit dara. Nevarēju saprast, kāpēc jauns cilvēks sēž vienā un tajā pašā vietā, nevis izmanto iespēju apskatīt Vīni, izstaigāt pilsētu, kurā ir tik daudz ko redzēt. Izrādījās, ka viņš bija konkursa dalībnieks no Ukrainas un viņam nebija naudas, lai apmestos viesnīcā. "Esmu atbraucis uz konkursu. Piedalīties tajā man ir ārkārtīgi svarīgi, jo es vēlos dziedāt un tikt uz skatuves. Es šeit nakšņoju. Šīs šobrīd ir manas mājas," viņš teica, norādot uz soliņu. Kad to izdzirdēju, mēs nekavējoties viņu iekārtojām viesnīcā uz konkursa rēķina un parūpējāmies, lai viesnīca atrastos Vīnes Kameroperas tuvumā, kur norisinājās konkurss. Viņš izrādījās ļoti labs dziedātājs.
Vai sen pazīstat latviešu diriģentu Ilmāru Lapiņu?
Pazīstu viņu kopš tā laika, kad viņš vēl dzīvoja Vīnē. Viņš ir lielisks diriģents un jauks cilvēks. Viņš mūs saveda kopā ar Jūrmalu, kur nu jau vairākus gadus esam rīkojuši Hansa Gābora konkursa atlases kārtas. Tas darbojas!
Vai arī turpmāk publicēsiet konkursa dalībnieku aptaujas, kuras sākāt 2014. gadā?
Jā, mēs to turpinām darīt. Atbildes publicējam mūsu mājaslapā un sociālajos tīklos. Mums bija liels pārsteigums, kad dziedātājs no Korejas, atbildot uz jautājumu, kāds ir viņa galvenais mērķis, dodoties uz konkursu, atzinās, ka cer konkursā atrast sievu! Tas ir neparasti, jo visi vienmēr stāsta, ka sapņo par spožu skatuves karjeru. Viņš tiešām ļoti vēlējās konkursā sastapt savu otru pusīti. Nav zināms, vai viņam tas izdevās.
Savukārt Maskavā pēc uzvarētāju paziņošanas pēkšņi kāds jauns vīrietis no skatītāju rindām uznāca uz skatuves, lai publiski bildinātu vienu no dziedātājām: vai kļūsi par manu sievu? Tā bija brīnišķīga jauna māksliniece, viena no finālistēm. Bildinātājs runāja angliski, man šķiet, ka viņš bija no Vācijas. Redzēsim, kas mūs šogad sagaida konkursā Jūrmalā.
Varat padalīties pašos spilgtākajos, jums personiski visemocionālākajos brīžos?
Ak, to bijis tik daudz, ka ir neiespējami izcelt vienu. Tie piedzīvoti Vīnē, Maskavā, Keiptaunā un citur. Atmiņā īpaši palicis pats pirmais konkurss. Kad sākās pirmā fināla kārta, Vīnes Kameroperas zāle bija publikas pārpildīta un daudzi interesenti spietoja turpat ārā, cerot uz iespēju vērot sacensību klātienē. Jau pirmais konkurss izrādījās tik veiksmīgs, ka sniedza milzīgu prieku, pārliecību un enerģiju turpināt.
Informācija par konkursu: