Rakstnieka Paula Bankovska jaunā grāmata ir septiņu garāku stāstu un vairāku īsstāstu krājums, tapis kā veltījums "nedzīvām" lietām, un lielākajā daļā no krājumā apkopotajiem stāstiem tām iedalīta vēstītāja loma. Savu vecumu apzināties sākusi lupata, jau sen kā aizsaulē nonākusi šaursliežu dzelzceļa lokomotīve, kabatas nazis, vīna pudeļu kaste — tie visi ir ir priekšmeti, kas vēlas dalīties ar savu pieredzi, vērojumiem un pārdzīvojumiem. Saikni starp garajiem stāstiem veido īsie prozas teksti jeb "starpstāsti" — kodolīgi dialogi, kas iezīmē ierasti absurdās situācijas, kas rodas, kad pieaugušie ar "lietu dabu" mēģina iepazīstināt savus bērnus.
Krājuma stāstus ilustrē un papildina autora akvareļi, kuros bieži vien atainotas stāstos aprakstītās ainas un situācijas vai, iespējams, stāstu notikumu tuvumā esošas vietas.