Dzejnieka Jura Helda vārdu zinās ikviens, kurš nopietni interesējies par latviešu dzeju un kultūras procesiem. Popularitāti ieguvušas daudzas Imanta Kalniņa dziesmas ar Jura Helda vārdiem – Es redzēju sapnī, Fatamorgāna, Kur gan jūs esat, Dziesma Sniegbaltītei un citas; dažādus iestudējumus un publikācijas pieredzējušas un godalgas ieguvušas arī viņa sarakstītās lugas. Pazīstamais dzejnieks, dramaturgs un aktieris dzimis 1942. gadā Jelgavā, bet liela daļa viņa dzīves bijusi saistīta ar Valmieru, kur viņš 30 gadus darbojies kā aktieris un kur dzīvo joprojām. Kopš 1977. gada, kad iznāca Jura Helda pirmais dzejoļu krājums Naktsputna testaments, viņš tiek dēvēts par pirmo sirreālistu latviešu dzejā.
Krājumā Viņpus dzejnieks atkal demonstrē savu uzticību sirreālisma un impresionisma principiem mākslā.
Dziļais kultūrvēsturiskais slānis, kas caurvij šo dzeju, tiek lasītājam atklāts caur autora neparasto, subjektīvo uztveri, caur priekšnojautām un intuīciju. Dzejas būtiskākie motīvi ir laika relativitāte, neaizsniedzamā, neiespējamā meklējumi, nojausmas un cerības, klusums un skaņas, vārdi un neizsakāmais. Krājuma liriskais varonis ir "gara ceļinieks", kas tiecas remdēt "bezgalības badu", "dvēseles badu" viņpus sevis paša, viņpus īstenības. Neparastām, pat paradoksālām metaforām bagātā dzeja, šķiet, pati iekļāvusies katram dzejolim atbilstošā īpatnā formā, kas organiski papildina tā saturisko būtību.