Daigas Mazvērsītes vārds noteikti zināms ikvienam, kas klausās Latvijas Radio 2. Tur skanējuši viņas sagatavotie raidījumi Dzīves ritmi mūzikā un No putekļainā plaukta – cikls, kas veltīts radio mūzikas vēsturei. Daiga Mazvērsīte ir diplomēta muzikoloģe, tāpēc nav brīnums, ka viņas kontā ir arī vairākas grāmatas – par estrādes mūzikas celmlauzi Elgu Igenbergu, dziedātāju Margaritu Vilcāni, komponistu Uldi Stabulnieku, mūziķi Mārtiņu Freimani.
"Aiz katra skaņdarba stāv neredzama autoru un izpildītāju komanda," saka Daiga Mazvērsīte. "Daudzi XX gadsimta komponisti, mūziķi, dziedoņi, orķestri un ansambļi savulaik tika cildināti, celti vai debesīs, bet tagad viņus esam aizmirsuši."
Lai pilnīgi aizmirstībā nepazustu šo mūziķu vārdi, viņa savulaik paspējusi parunāt ar komponistiem, solistiem, diriģentiem un nu apkopojusi gan šīs intervijas, gan mūziķu dzīves stāstus divās grāmatās – Melnbaltās dziesmas. No Alfrēda Vintera līdz Zigfrīdam Račiņam un Melnbaltās dziesmas 2. Lielo orķestru ēru nomaina vokāli instrumentālie ansambļi.
"Par manu labsajūtu viņi samaksāja ar savu mūža darbu, bet es varu atmaksāt vismaz ar šo grāmatu," otrā darba ievadā raksta autore.
"Pētot latviešu populāro mūziku, šo 35 gadu laikā esmu nākusi pie secinājuma, ka spilgtāko talantu vidū ir maz tādu, kas piedzīvojuši saulainu, harmonisku bērnību, allaž likušies gultā pilnu vēderu un uzauguši draudzīgā, harmoniskā ģimenē. Lielākā daļa jau mazotnē piedzīvojusi drāmas un zaudējumus, taču kāda liktenīga, neizskaidrojama nejaušība vedusi pa mūzikas ceļu, piešķirot jaunu, iepriekš pat nenojaustu jēgu visam dzīves gājumam.
Kad pareizais virziens uztaustīts, atrasti domubiedri, atbalstītāji, mūzika ieskanas arvien skaļāk, uzstājīgāk, reizēm kļūstot ne vien par profesiju, bet par atkarības veidu, kad nebiedē smags darbs, negulētas naktis, izjukusi ģimenes dzīve. Ielecot koncertu karuselī, to aizstāj skaņu reibonis, darbaholisms, klausītāju sajūsmas pilnās acis un aplausi, neapturama vēlme izpausties un radīt. Visi šie īpašie, mums tik daudz skaistus mirkļus sniegušie ļaudis bijuši sapņotāji, cerību pilni meklētāji, izcili meistari savā profesijā, taču savu "laimes putnu" tikai dažiem izdevās atrast un noturēt. Vienlaikus dzimst arī sāpīgs jautājums – ko darīt, kad tava dziesmiņa nodziedāta? Atbildes meklējiet lasot…"
Šis Daigas Mazvērsītes teiktais lieliski raksturo viņas attieksmi pret grāmatas varoņiem – tā ir cieņpilna un vienlaikus empātiska.
Pieejama arī e-grāmata.