Lasītājiem tiek piedāvāts kritikas viedoklis par aktuālākajiem notikumiem Latvijas teātrī – uzmanības centrā Pērs Gints, ko analizē gan Maija Svarinska, gan dejas kritiķe Inta Balode, salīdzinot Nacionālās operas un baleta izrādi ar Nacionālajā teātrī iestudēto.
Par Liepājas teātra izrādi 51. fotogrāfija raksta Mārīte Gulbe, bet Atis Rozentāls iedziļinās jautājumā par padomju laika attēlojumu jaunākajās izrādēs nevalstiskajos teātros. Henrieta Verhoustinska raksta par Laulības dzīves ainām Dailes teātrī, Dita Jonīte par Gulivera ceļojumiem Leļļu teātrī, bet Silvija Radzobe aplūko Valtera Sīļa un Jāņa Baloža sociāli ievirzīto Veiksmes stāstu.
Līdzās Latvijas teātru aktualitātēm žurnāls aplūko tēmu, trāpot sava laika “degpunktā” - savējie un svešie. Kā pret apkārtējo realitāti un tās radītām problēmam izturas teātris Vācijā, Francijā, Krievijā, cik līdzīgi vai atšķirīgi mēs reaģējam uz svešo un kā izturamies, kad paši esam svešie. Pie apaļā galda pulcējušies Edīte Tišheizere, Zane Kreicberga, Mārtiņš Eihe un antropoloģe Ieva Raubiško. Par teātri Francijā reflektē Inga Rozentāle Pejū, teātri Krievijā - Jekaterina Smorodinova. Savas pārdomas par 18. novembri un JRT Cerību ezeru pauduši Latvijas krievi Dmitrijs Petrenko un Deniss Hanovs, cilvēki, kas gadiem darbojas Latvijas kultūrtelpā.
Rubrikā Intervijas ieskats režijas procesa virtuvē, ko piedāvā Ievas Strukas saruna ar režisoru Viesturu Kairišu, kurš netieši kļuvis par vienu no diviem gada cilvēkiem Latvijas teātrī un kino, kā arī Mārītes Gulbes saruna ar aktrisi Ditu Lūriņu un nobeigums Pētera Krilova “apaļajam galdam” ar paša studentiem no 2003. gada izlaiduma, kas izklīduši pa teju visiem Latvijas teātriem un ir gatavi atzīties, kāpēc vīlušies profesijā un ko no tās joprojām gaida.
Rubrikā Vārds teātra cilvēkiem Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks un Valmieras teātra literārās daļas vadītāja Madara Rutkēviča, rubrikā Leģendas par šā gada jubilāriem Eduardu Smiļģi un Uldi Pūcīti, savukārt Baltijas pieredzē par teātri neredzīgajiem Lietuvā.