Lai kā pret to gribētos iebilst, mums katram reiz pienāk "derīguma termiņa" beigas, jo visi esam mirstīgi un, laikam ejot, nogurst un nolietojas gan ķermenis, gan gars. Skan skarbi, bet tā ir iekārtota mūsu praktiskā, fiziskā pasaule, kurā laimīgāki šķiet tie, kuri par to nelauza galvu. Taču, ja vēlies beidzot baudīt cilvēcisku dzīvi, kurā, kā Intara Busuļa dziedātajā dziesmā, viss ir iespējams, nu ir pienācis laiks rūpīgi sekot kovidsertifikāta derīguma termiņam.
Kā zināms, kovidsertifikāts ir atļauja tiem, kuri jau paspējuši vakcinēties vai – cerams, vieglā formā – izslimot kovidu, baudīt pulcēšanās brīvību, par kādu pandēmijas sešpadsmit mēnešos esam jau gandrīz aizmirsuši. Daļēji to pieļauj arī negatīvs PCR tests, ja vien kopš tā veikšanas nebūs jau pagājušas 48 stundas, kurās tas Latvijā tiek atzīts par derīgu. Bet orientēties tajā, kas notiek "šeit un tagad", ir vieglāk. Var pat uzlikt "taimeri". Ja sertifikāts iegūts izslimošanas rezultātā, tad gan jābūt modriem, jo tas ir derīgs tikai pusgadu, bet laiks paskrien nemanot. Daļai kultūras mīļotāju šis pusgads pat jau ir aiz muguras, un tā arī nav sācies tiem, kuri slimojuši, bet tests tā arī nav bijis pozitīvs. Gan jau būs arī citi strīdīgi gadījumi, gadīsies tehniskas kļūmes un sabiedrībā kursies diskusijas par diskrimināciju.
Kamēr mans kovidsertifikāts ir derīgs, steidzu piedzīvot pirmo koncertu – pilotprojektu ar publiku. Dzintaru koncertzālē to sniedz Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Radio bigbends, kuriem, programmai "uzkarstot", piebiedrojas Intars Busulis un Kārlis Lācis ar Abonementa orķestri. Publika ir acīmredzami noilgojusies pēc koncerta klātienē un sagaida mūziķus ar tik ilgām un sirsnīgām ovācijām, ka šķiet – viņi pat varētu nemaz nespēlēt un tikai smaidīgi stāvēt uz skatuves. Skan Kārļa Lāča Latvju simfonija (simboliski, ka tieši 4. daļa, kura uzbūvēta ap bāriņu tautasdziesmu Saulīt tecēj, tecēdama), seko Kārļa Lāča dinamiskā teātra mūzika, komplicētās harmonijās un ritmos ieslēpts džeza hits Summertime Kārļa Vanaga redzējumā. Iesildījies ar džeza klasikas standartiem, Intars Busulis popmūzikā atraisa arī publikas balsis.
Klausītāji ir distancēti un maskās, jo šis koncerts notiek t. s. daļēji drošajā (dzeltenajā) līmenī, taču tas netraucē līdzdziedāt. Nākamreiz maskas vairs nevajadzēs, jo Latvijas koncerti izlēmuši turpmākos koncertus rīkot visaugstākajā drošības līmenī – tikai vakcinētajiem un izslimojušajiem, toties bez distancēšanās prasības. Tā noritēs arī 12. sezona Mazajā Mežotnes pilī, un līdzīgi rīkosies virkne citu pasākumu rīkotāju. Un vēl: tā kā vīrusa epidemioloģiskās izsekojamības dēļ uz pasākumiem drīkst tirgot tikai personalizētas biļetes un pie ieejas notiek personas dokumentu kontrole, varbūt tas beidzot pieliks punktu biļešu pārpircēju un tirgoņu nekaunīgajam, šķietami mūžīgajam biznesam? Tas gan būtu necerēti labs pozitīvais blakusefekts. Viss ir iespējams!