Uz paklāja

tas jāmeklē Oskara apcirkņos, Kannās vai Venēcijā to būs grūti atrast, jo konjunktūra, kas valda ap šie saietiem ir gana velnišķa, lai šeit zelta graudi kāds spētu no pelavām atšķirt. Lai gan, protams, kā visur, - ir arī izņēmumi.

Tikai ne cilvēcīga, ja mēslu Kannās drīz jau līdz kaklam būs, toties tas, kas vienkāršs un ģeniāls, paliek ārpus Kannu parādes promenādes. KvantintesTarapuņkas sātaniskā āža kāja, tādām raganu pasugām kā Ditas mamzele, allaž gana eleganta, labi kopta un spoži lakota rādās, bet pīpene pļavā - tik plika, prasta, ikdienišķa, ka to nemaz nav vērts uzskatīt. Atceros, kādreiz tik ļoti gribējās redzēt ''Tik ilga prombūtne'' (ja pareizi atceros - Kolpi) un elles kambaru ģēnija Bunjuēla ''Viridiannu'', un kad tās redzēju pirms pāris gadiem, dvēsele šķitās mēslu pilna. Viena - sekla, muļķīga un tukša, otra - sātanisku spēlīšu piesātināta.