Citādi ir Vecrīgā, kur krogi, restorāni un wannabe klubiņi sablīvējušies cits pie cita. Viens kaut kādu iemeslu dēļ klapējas ciet, un cits tūdaļ vietā nāk vaļā. Taču likums paliek likums, un pēc pulksten 23 virs tiem esošajos dzīvokļos mītošajiem, kā arī viesnīcniekiem ir tiesības pieprasīt klusumu. Jā gan – likums ir viņu pusē, bet kāpēc, ja nav ieraduma aizmigt arī troksnī, ieņemot krietnu miega zāļu devu tablešu vai alkohola veidā, ir tik liela tieksme dzīvot izklaides rajonā, nevis kādā no iepriekš minētajiem guļamrajoniem?
Tas ir mazohisms vai tieksme uz kašķi, ik nakti vispirms zvanot zem sava dzīvokļa izvietotajiem krogiem Aptieka, Shot Café vai I Love You un pieprasot klusumu, bet pēc tam cenšoties kārtot rēķinus ar saviem kaimiņiem, iesaistot policiju? No vietas ir izēsts un jau slēgts pasaules mūzikas krogs Bubamara, nākamgad no savām telpām, lai tur tiktu ierīkota viesnīca, ir jāizvācas kafejnīcai Ļeņingrada, kas jau gadiem pazīstama kā uzdzīvotāju oāze, kad visur citur jau slēgts, lielajā zālē vairs nedrīkst koncertēt Nabaklab, jo arī tur augšā atvērusies viesnīca, kuras iedzīvotājiem vienpadsmitos vakarā iestājas naktsmiers, kuru traucēt nedrīkst.
Visi šie jautājumi lai paliek uz tajos iesaistīto sirdsapziņas, un, kamēr vieniem cilvēkiem gribēsies Vecrīgu pārvērst par guļamrajonu, bet citiem joprojām patiks izklaidēties, ir jāmeklē citi risinājumi. Šķiet, to ir atradusi nesen Centrāltirgū atvērtā vieta ar nosaukumu 371. Pa dienu tas ir restorāns, vakaros tur arvien biežāk notiek koncerti – jau uzstājušās vienas no šobrīd interesantākajām pašmāju grupām Nē un Starmetis, kā arī panki PND un Rīta stienis.
Piecu minūšu gājiens no Vecrīgas, un tā jau ir pavisam cita pasaule – apkārt tukši tirdzniecības paviljoni, kuros neviens neguļ, – trokšņot var uz nebēdu visas nakts garumā. Netālu ir spīķeri, kuros savulaik bija Dirty Deal Café un Meta Café – iespējams, tie būtu izdzīvojuši, ja jau laikus naktsdzīve būtu attīstījusies Centrāltirgū un daudz vairāk cilvēku būtu iestaigājuši taciņu šajā virzienā. Visticamāk, tuvumā ir arī citas telpas, kur izvērsties, lai 371 nebūtu vientuļš un jau pēc dažiem gadiem tirgus teritorija tiktu izmantota lietderīgi ne tikai pa dienu, kad cilvēki šeit iepērk svaigus Latvijas produktus, bet arī naktī. Turklāt šeit atšķirībā no Vecrīgas neuzmanīgākus gājējus vai riteņbraucējus neapdraudēs automašīnas. Tad guļamrajons, vārdā Vecrīga, varēs mierīgi uzelpot, pagriezties uz otriem sāniem un krākt Dieva mierā.