Kad šeit, Bauskas pils drupās, 1993. gadā notika pirmais Senās mūzikas festivāls, es neticēju, ka pili kādreiz patiešām būs iespējams atjaunot. Pat iedomāties nevarēju, ka kādreiz muzicēsim tik brīnišķīgi restaurētā pilsētas rātsnamā, – diriģents un klavesīnists Māris Kupčs stāstīja publikai, kura rātsnamā Elīnas Šimkus izpildījumā klausījās Kurzemes hercogienes Luīzes Šarlotes iemīļotākās dziesmas. Šis koncerts sestdien atklāja diriģenta un baušķenieku izloloto jauno Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu, kas divās brīvdienās piedāvāja desmit koncertu.
"Beidzot te atkal skan mūzika kā mūsu kopīgajos vecajos laikos – atbilstošā vēsturiskajā garā un vidē, ar dziļu sapratni, jēgu un gaumi," priecājās mūzikas zinātnieks Boriss Avramecs. Vecajos labajos laikos viņš vēl spēlēja vijoli Māra Kupča izveidotajā senās mūzikas orķestrī Collegium Musicum Riga un kopā ar nākamo izdevniecības Musica Baltica vadītāju Solvitu Sējāni izveidoja vasaras Senās mūzikas festivālu. Būtisks tā kodols bija koncerti Bauskas pilī, lielākoties zem klajas debess. Privātā entuziasma pietika septiņiem gadiem. Festivāla mantiniece – valsts SIA Latvijas koncerti – Bausku no aprites diemžēl izslēdza.
Pēc grandioziem pils atjaunošanas darbiem sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību un Māra Kupča vadīto Rīgas Senās mūzikas centru atdzimst arī muzikālā tradīcija. Latvijas un citzemju – Francijas, Nīderlandes – mūziķi nu uzstājās lieliski restaurētajā XVI gadsimta beigās celtajā Kurzemes hercogu rezidencē, kurai blakus par vēl senāku vēsturi atgādina XV gadsimta vidū būvētās Livonijas ordeņa pils drupas. Kulminācija bija 1607. gadā radītās Klaudio Monteverdi operas Orfejs koncertiestudējums Bauskas pils pagalmā, tajā spilgti apliecinājās ne tikai galveno varoņu atveidotāju – Rinalda Kandalinceva (Orfejs) un Elīnas Šimkus (Eiridike, Mūzika) –, bet arī jauno dziedātāju, īpaši Ilzes Grēveles (Vēstnese Silvija un Cerība) un Mikus Abaroniņa (Gans), balsis un stila izjūta, spilgti "delartiskais" vecmeistara Sergeja Martinova skatuves tēls, lieliskie arfas un baroka vijoļu solo.
Bauskas pils atdzimšanu Māris Kupčs sauc par vēl vienas neprātīgas idejas īstenošanu līdzās greznās baroka pērles Rundāles pils atjaunošanas epopejai, kas ilga 42 gadus (1972–2014). Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis ar kolēģi un dzīvesbiedri Taigu Skani savu cīņu neatlaidīgi turpina kopš skarbajiem deviņdesmitajiem. Lai restaurētu vienīgo saglabājušos Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidenci un Latvijā vienīgo manierisma laika arhitektūras pieminekli, izdevies piesaistīt ievērojamus Eiropas līdzekļus. Rezultāts ir pārsteidzošs: atjaunota fasāde, interjers, greznās podiņu krāsnis, kamīni, logu vitrāžas, āra kāpnes, senais bruģis. Nākamais būs tornis. Nevis aktieri, bet pats pilskungs ar kundzi sveica ciemiņus, posušies vēsturiski restaurētos goda tērpos. Pils rotāta krāšņām vītnēm un milzīgām barokālām ziedu un jāņogulāju buķetēm. Viss baušķenieku darināts, jo festivāla budžets – tikai no pašvaldības un nedaudz no Kultūrkapitāla fonda.