Pirms daudziem gadiem Vecrīgas klubā Depo bieži uzstājās grupas no Zviedrijas. Neviens šeit tās nepazina, un ātri kaut ko noklausīties Spotify vai YouTube, lai saprastu, vai ir vērts iet, arī nevarēja. Tāpēc šajos koncertos, lai kāds klausītājs vispār atnāktu, parasti ar zviedriem kopā tika saliktas kādas pazīstamas vietējās grupas, un klubs to varēja atļauties, jo honorāri ārzemniekiem jāmaksā nebija – viņu koncertēšanu ārvalstīs atbalstīja Zviedrijas valsts. Toreiz mums tā likās utopija, ka valsts atbalsta populārās mūzikas grupas.
Tajā brīdī labi bija visiem – mūsu grupa ieguva savā koncertā cienījamus viesmāksliniekus, kuriem savukārt bija gandarījums uzstāties palielas auditorijas priekšā, kas pauda atzinību, iespējams, toreiz pat disku nopirka, bet tā arī nekad to nenoklausījās, un šodien neviens vairs neatceras ne to, kāds bija šīs grupas nosaukums, ne mūziku, ko tā spēlēja. Jo tā bija vienkārši kvalitatīva mūzika, ko vari izbaudīt koncertā, un līdzīgas izjūtas, visticamāk, varēsi doties ķert atkal nākamajā koncertā, kad tur spēlēs cita apvienība no kādas pavisam citas valsts un tev atkal būs vienalga, no kurienes tā atceļojusi. Mēs taču arī ne vienmēr zinām un gribam zināt, kur un kādos apstākļos ir audzis tas dzīvnieks, kura mirstīgās atliekas ir mūsu hamburgerā, jo ēdam to tikai tāpēc, lai dzīvotu, – sevis palutināšanai izvēlēsimies mājas virtuvi vai restorānu, nevis ieskrietuvi.
Savulaik tieši festivālu koncertos pirmo reizi nejauši dzirdēju tādas grupas kā Yeah Yeah Yeahs, Cold War Kids un Super Besse, kad tās vēl nebija izdevušas nevienu albumu, un turpmākajos gados esmu tās nesis līdzi ne vien atmiņā, bet arī platēs, lai atskaņotu to ierakstus citiem cilvēkiem. Kāpēc? Jo šie mākslinieki mani ar kaut ko pārsteidza. Depo reiz dzirdētās zviedru grupas to toreiz neizdarīja, kaut iespēja tramplīnam valsts atbalsta veidā tika dota. Tagad šī utopija – valsts līdzfinansējums grupu ārvalstu koncertturnejām – ir kļuvusi par realitāti arī Latvijā. Aiziet!
Tad nu, dārgie Carnival Youth, Chris Noah un Very Cool People, kas saņēmuši Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtā atbalsta lauvas tiesu, pārsteidziet tagad klausītājus un festivālu organizatorus ārzemēs, lai viņi pēc tam naktīs gulēt nevarētu un turpmāk jūs aicinātu paši, jo kaut ko tādu viņi vēl nekad savā dzīvē nebūs pieredzējuši!
Parādiet visai pasaulei un muļķīšiem dzimtenē, ka nevis kaut ko kopējat, bet esat unikāli ar savu muzikālās izteiksmes veidu un harismu, fanātisku ticību tam, ko darāt, un gatavību ziedot savas pēdējās bikses, lai jūs sadzirdētu, un beigu beigās valsts atbalsts ir tikai tramplīns, jo jums jau ir dabas dāvanas, ko esat saņēmuši un mērķtiecīgi izkopuši līdz tādam līmenim, ka ar jums leposies mazbērni un mūzikas vēsturnieki arī pēc simt gadiem. Lai veicas!
Krējums Saldais
!
Vajag