Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Par sprakšķi

Laikā, kad vinila plates pasaulē piedzīvo renesansi, daudzi krogu un klubu dīdžeji grēko, mūziku atskaņojot tikai no datoriem. Arī zagtu.

Mūzikas tirgus pētnieki turpina ziņot, par cik procentiem pēdējos gados pieaudzis pārdoto vinila plašu skaits. Protams, ziņas par lietoto plašu apriti nekad nevar būt pilnīgas, un šie skaitļi būtu krietni lielāki – vinila cienītāji ir sapratuši, ka klasisko albumu lietotie to laiku ražojumi skan labāk un kalpo ilgāk nekā uzlabotie jaunie pārizdevumi, jo daudzi mūsdienu ražotāji kaut kur pazaudējuši sastāva formulu tai masai, no kuras plates vajadzētu izgatavot. Taču arī no jauna saražoto plašu noiets šī gada pavasarī esot sasniedzis to līmeni, kāds bija 1988. gadā, kad tas sāka kristies, atdodot līderpozīcijas kompaktdiskam, kas tolaik tika reklamēts kā krietni perfektāks formāts, jo nesprakšķ kā plate, aizņem mazāk vietas, ir ērtāks lietošanā, un daudzi ticēja, ka tas ir mūžīgs, jo nav sabojājams, pat to saskrāpējot, kas tomēr izrādījās mīts.

Arī latviešu mūziķi arvien biežāk izdod ierakstus vinilā, jo mūzikas publicēšanai digitālajā formātā vairs nav vajadzīgs mazais spoguļripulis, – vairākumam klausītāju ērtāk to lejupielādēt vai klausīties dažādās legālās vietnēs internetā. Protams, arī nelegālās, bet tas lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.

Tomēr ir daļa klausītāju, kuriem mūzika nav tikai viena no daudzajām izklaidēm, ko sniedz internets, un gribas to taustāmo formātu, kuram arī noformējumam ir būtiska nozīme, tāpat kā dedzīgākajiem lasītājiem patīk dzirdēt papīra čaukstoņu, pāršķirot grāmatas vai avīzes lapu. Nabaklab jau notikusi diskusija, kas gan ir vinila atgriešanās iemesls – nostalģija, modes lieta, gaumes jautājums vai kvalitāte? 24. septembrī Rīgā, Jersikas ielas 21. nama pagalmā, visas dienas garumā kārtējo reizi notiks vinila diena – tur pulcēsies šīs arī Latvijā plaukstošās kultūras entuziasti un profesionāļi.

Joprojām turpina pārsteigt daudzi krogi un klubi, kuros mūzika arī nedēļas nogalē ar dīdžeju svētību tiek atskaņota no datoriem. Tas vienlaikus ir ne vien provinciālisms un sitiens zem jostasvietas pašu prestižam, bet arī apmeklētāju pieradināšana pie tā, ka mp3 pleijeru un mobilo tālruņu austiņām paredzēto failu klausīšanās lielā skaļumā no jaudīgām skandām ir ausīm nepatīkama, bet normāla parādība. Tas, vai šī mūzika sagādāta legāli vai nozagta, jau ir cits, daudz sarežģītāks jautājums. Varbūt tas ir aprēķins, un digitāli saspiestā skaņa, kas sit pa smadzenēm, veicina alkohola noietu bāros, jo apmeklētāji cenšas ātrāk aizliet acis un ausis, lai mestos neprātīgā streipuļdejā, izdzirdot kādu no pārdesmit pazīstamajām melodijām, un lai ballīte būtu izdevusies tiktāl, ka nākamās dienas paģiru galvassāpes nāktu komplektā ar neziņu, kur palicis telefons, maks un dzīvesbiedrs. Nu nē – es tomēr ticu, ka adatas brauciens pa plates skaņas celiņu ar visu ar visu ugunskura sprakšķi glābs šo pasauli.

Top komentāri

zahars
z
CD formāts vienkārši ir ērts, bet vinila klausīšanās reizēm pat ir rituāls. Tomēr par skaņas kvalitātēm ne vienmēr taisnība. Piekrītu, ka mūzika ( piemēram, Atlantic, Impulse, Blue Note record džezs, Motown, Stax records soul ieraksti vai Aligatora blūzi), kura ierakstīta līdz astoņdesmitajiem vinilā skan niansētāk, siltāk, bet tas saistīts ar ieraksta metodi, proti, skaņu pultīm, analogo sistēmu, mikrofoniem, studijām. Vēl joprojām var atrast pirmos bītlu, Led Zeppelin, Hendriksa, Sema Kuka “presus” ar burvīgu skaņu, bet tie ļoti, ļoti maksā. Vai Jūs domājat, ka šodien izdotajām 20 eiro platēm, kuras tagad pieejamas katrā veikalā piemīt šīs kvalitātes? Manuprāt, praktiski visa rokmūzika kopš deviņdesmito sākumu ( piemēram, Pearl Jam Ten) ir kompaktdisku ēras ieraksti. Nav atšķirības vai Radiohead Ok computer , U2 Achtung klausies uz CD vai vinilā. Ne nesējā, bet ieraksta metodē ir sāls. Tāpat lielisku skaņu CD formātā panāk izdevniecība ECM, džezā Chesky records bez overdubs, nekopresējot skaņu utt. Tāpēc ļoti daudzos gadījumos šī jūsmošana par vinilu ir hipsteru niķi. Uzliktu viņiem Mp3 krūzītē saspiestu skaņu un teiktu, ka skan vinils, iespējams, daudzi no viņiem vispār neatšķirtu.
einars
e
Jā, latviešu mūziķi aizvien biežāk izdod ierakstus vinilā. Taču gandrīz tikai alternatīvie un gandrīz tikai jaunus ierakstus. Vēsturiskie ieraksti(gan Melodijas veco plašu pārizdevumi, gan iepriekš neizdoti), klasika, džezs u.tml - ar to lai krāmējas, piemēram, igauņi. Tur vinila izdevumu ar savējo ierakstiem ir n-tās reizes vairāk. Lietuvieši nav pārāk naski uz savas populārās mūzikas izdošanu vinilā, toties viņiem ir Nobusiness records, kuri izdevuši jau gandrīz 100(!) frīdžeza vinila plates(no visas pasaules, daudz retumu un pirmizdevumu). Tā ka mums ir uz ko tiekties.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja