No otras puses, pat labi, ka tā notika, jo šis kāzuss radījis iespēju valsts līmenī beidzot noskaidrot reitingu rādītāja korelāciju ar kvalitāti, dažādu raidījumu saturisko pienesumu sabiedrībai un šo rādītāju nozīmi sabiedriskajā TV. Radies iespaids, ka sabiedriskās televīzijas vīzija ir noplicinājusies, bet lielāko laiku aizņēmusi saimnieciska rosība.
LTV godpilni pildīja sabiedrisko pasūtījumu un atrada iespēju pārraidīt Latvijas skatītājiem starptautiska līmeņa notikumu – Cimmermana operu Die Soldaten Alvja Hermaņa režijā. Esmu dzirdējusi, ka šai izrādei nav bijuši lieli reitingi. Ko no tā varam secināt? Vai patiešām to, ka vērtīgāki ir šlāgeru šovi? Ja jau tiem lielāks reitings? Šādi domājot, ceļš ved uz vēl tālāku sabiedrības kultūras līmeņa pazemināšanu. Jo mazais reitings operas izrādei nozīmē vien to, ka LTV pēdējo divu desmitgažu laikā nav pietiekami izglītojusi Latvijas sabiedrību. Nav izveidotas jaunas LTV skatītāju paaudzes, kas būtu ieinteresētas mūsu starptautiska līmeņa režijas zvaigznes paveiktajā Zalcburgas festivālā. Akūti trūcis kultūrizglītojošu raidījumu bērniem un pusaudžiem.
Visbeidzot – kultūras sabiedriskajā televīzijā vienmēr ir bijis gluži vienkārši par maz. Par maz sarunu par to, ko latvietim nozīmē latviešu valoda un kultūra – mūsu valsts pamatu pamati. Un par daudz bijis spekulāciju ar reitingiem, kad no kārtējā kultūras raidījuma ir atkal jātiek vaļā. Tādēļ mazi reitingi kultūras raidījumiem ir pirmkārt pašas televīzijas atbildība un neizdarītais darbs, bet risinājums nav patērniecības psiholoģiju veicinošu šovu producēšana un pārraidīšana. LTV mērķis nav un nevar būt reitingi, gluži tāpat, kā valsts mērķis nav un nevar būt ekonomika. Jo tie ir tikai līdzekļi mērķu sasniegšanā, bet pats mērķis ir – plaukstoša, kulturāla, informēta un izglītota Latvijas sabiedrība.
Nav nekāds noslēpums, ka sabiedriskā medija uzdevums vispirms ir informēt un izglītot, kā arī – izklaidēt. Vērts beidzot arī nospraust robežu starp kultūru un izklaidi, jo tā tiek bieži pārkāpta. Ikvienam izglītotam cilvēkam ir pašsaprotams, ka kultūra paredzēta tam, lai iedvesmotos domās, stiprinātu intelektu, paplašinātu redzesloku, attīstītu kritisko domāšanu un emocionālo inteliģenci, bet izklaide, kas neapšaubāmi arī ir vajadzīga – domāta vienkārši atpūtai, un nekam citam. Cik liela atsaucība no sabiedrības puses bija Imanta Ziedoņa Atsaukšanās Zvaigznes dienas koncertam! Bet tur skanēja nopietna klasiskā un laikmetīgā mūzika un Ziedoņa Epifānijas, kuru saturs ir spilgtas, latvisku garu stiprinošas domas – garaiņi, kas veicina vārīšanos. No sabiedriskās televīzijas sabiedrība gaida vairāk, daudz vairāk tieši šādu pārraižu. Gaida diskusijas par grāmatām, teātri un mūziku, vairāk raidījumu par mūsu vēsturi, mākslu un arhitektūru, stāstus par mūsu intelektuālo eliti – zinātniekiem, izgudrotājiem, mūsu ģēnijiem. Gaida valodnieku diskusijas par to, kā stiprināt latviešu valodas pozīcijas valstī, kurā ir viena valsts valoda, bet kurā sabiedrībai būtībā jādzīvo divvalodīgā vidē, ko radījušas okupācijas sekas.
Turpmāk, lūdzu, neļausim izglītojošo un kultūras raidījumu vērtību un pienesumu mērīt ar komerctelevīziju reitingu mērauklu, lai neapkļautu tos manipulācijām. Manuprāt, lielāka auditorija sasniedzama, gudri un profesionāli rīkojoties ar šo jaudīgo valsts investīciju sabiedrības pilnveidē – Latvijas sabiedrisko televīziju. Komerctelevīziju mums netrūkst, bet Latvijas sabiedriskā televīzija, par kuru maksā nodokļu maksātāji, mums ir tikai viena.
Paldies par uzmanību!
Liānas Langas uzruna 28. maijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas apvienotajā sēdē par kultūru un reitingiem sabiedriskajā TV