Gada nozīmīgākais mūsdienu mūzikas apbalvojums – ar šādu saukli sevi piesaka šogad pirmoreiz gaidāmā balva Gamma, kuras pasniegšana notiks 5. martā Arēnā Rīga. Ko gan tas nozīmē? Cik liela būs šīs balvas loma? Radio SWH kopš 90. gadiem, lai raksturotu savā ēterā skanošā saturu, lietoja saukli "visu laiku labākā mūzika", kaut ne visi tam piekrīt. Cita populāra radio galvenais sauklis ir "pagriez skaļāk un dziedi līdzi", bet šis radio tikpat apmierināti paguruša pusmūža vīrieša balsī piesauc arī "dažādību tavas mūzikas pasaulē", kaut grūti iedomāties staciju ar vienveidīgāku saturu, kas nodrošina nemainīgu "vidējo temperatūru slimnīcā". Tāpat mēs ik uz soļa redzam mīļvārdiņus "vislabākais" vai "visskaistākais" personīgos komentāros pie ierakstiem sociālajos tīklos.
Pārspīlējumi ir cilvēka dabā, paužot savas mirkļa emocijas, tāpēc arī Gammas izveidotājus var saprast, jo viņu mērķis ir bijis viscēlākais – iedibināt balvu, ko patiešām ciena un vēlas saņemt mūziķi. It īpaši brīdī, kad ilggadējais Zelta mikrofons ar tā žūriju nonācis krīzē, izpelnoties tik daudz kritikas kā vēl nekad. Ja jau vārdu "nozīmīgākā" pasteigusies piesavināties Gamma, arī Zelta mikrofons cērt savu kārti galdā, šogad savējās godalgas par mūzikā pērn paveikto steidzot sadalīt pirmais – ceremonija notiks 18. janvārī.
Vārds "pirmais" arī skan lepni – mēs taču zinām, ka izklaides vieta ar nosaukumu Latvijas 1. rokkafejnīca tika izveidota Liepājā, bet tagad tāda darbojas tikai Rīgā. Tad tā, kas bija Liepājā, nu jau vairs neskaitās pirmā? Un kuru gan vēl uztrauc, ka ar rokmūziku tur ikdienā skanošajam ir maz sakara? Līdzīgi kā pirms dažiem gadiem iedibinātā Austras balva, arī Gammas parādīšanās apliecina, ka latviešu mūzika elpo un tās radītāji priecājas saņemt atzinību no visām pusēm. Gan no tautas, gan kritiķiem. Ja nepatīk kritiķiem, mākslinieki saka: mums tas nav svarīgi! Ja tomēr "tiem snobiem" patīk – savu paldies arī neviens nav noklusējis.
Pēdējā laika diskusijas par mūzikas kritikas lomas samazināšanos ir pamatotas, jo klausītājam, lai tiktu pie kārotās mūzikas, šodien vairs nav jāpērk ieraksts – pietiek ar interneta un kāda straumēšanas kanāla abonēšanu. Protams, pēc tam ir redzams, ko klausās vairāk, ko mazāk, un tas nosaka arī mākslinieku saņemto atlīdzības apmēru un publikas pieplūdumu koncertos. Klausāmā skaņas materiāla izvēles iespēja šodien ir tikpat brīva kā kādreiz, krietni vēl pirms ierakstu tehnoloģijas izgudrošanas, – pie viena publikas izklaidētāja tirgus laukumā pakavējies ilgāk, bet citam ātri aizsoļo garām, ar pirkstiem aizspiežot ausis. Bet tu vari censties, cik vēlies, – tas, kurš kliegs visskaļāk, tiks sadzirdēts arī tad, ja nevēlēsies to dzirdēt. Šis ir pavisam dabisks iznākums, un neviens no mums no tā nav pasargāts, īpaši mūsdienu informācijas pārpilnības apstākļos.
Kā atgādina nupat piešķirtā Normunda Naumaņa Gada balva mākslas kritikā, tā joprojām ir īpaša literārās izpausmes forma, kas var ne tikai veicināt izpratni un stimulēt domāšanu, bet arī saturiski izklaidēt vairāk par saliktiem īkšķīšiem un sirsniņām. Starp citu, arī Gammas žūrijā ir aicināti kritiķi, un ne viens vien. Mēs visi elpojam vienu un to pašu gaisu. Un joprojām pārtiekam viens no otra.