Par baltu velti

Cilvēku dabiskais skopums jeb taupība – nezinu, kā citādi nosaukt to, par ko aizdomājos, nesen apmeklējot Piena svētkus Lucavsalā. Latviešu sakāmvārds māca, ka skopums nav tas pats, kas taupība, jeb kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek. Tas aktuāli gan tiem, kuriem jādomā, ko rīt ēdīs, gan tiem, kuri nebūtu tikuši pie sava pirmā miljona, ja neapdomīgi tērētos pa labi un pa kreisi.

Mūzikas festivālu Latvijā sarodas arvien vairāk, un cilvēkiem vairs nepietiek ne spēka, ne rocības tos visus apmeklēt, kaut varbūt gribētos. Bet te notiek festivāls pārdesmit minūšu gājienā no Rīgas centra, tātad nav pat nekādu ceļa izdevumu, turklāt vēl ieeja par baltu velti, taču ir lietains laiks un apmeklētāju gaužām maz. Varbūt lāča pakalpojumu izdarīja Radio SWH un LMT tiešraide ar saukli: "Ja tu nebrauc uz festivālu, festivāls brauc pie tevis"? Līst lietus, un tāpēc paliekam mājās, lai paslēptos zem segām un skatītos koncertus savos mobilajos, jo esam slinki, tizli un savos viedtālruņu ekrānos iemīlējušies.

Gaužām žēl, ka tā, jo programma ekskluzīva, un to sastādījušas divas slavenības – Jānis Šipkēvics jeb Shipsi (Cosmos, Instrumenti) un Iļja Lagutenko (Mumiy Troll). Uzstājās burvīgā dziedātāja Alīna Orlova no Lietuvas un pēc ilgiem laikiem apvienojies pašmāju instrumentālo skaņu ainavu kolektīvs Kuba. Spēlēja Londonas grupa Is Tropical, kuras soliste bija parūpējusies par seksīgu šovu, koncerta laikā atbrīvojoties no apģērba gabaliem un pēc tam vēl izdejojoties pa dubļiem publikai paredzētajā, taču neizmantotajā placī skatuves priekšā. Vēl programmā bija Antoha MC, kuru gribētos saukt par krievu Džeju Keju no Jamiroquai, režisors un pianists Vladislavs Nastavševs, Reinis Sējāns, islandiešu māksliniece Soley, Buttering Trio no Izraēlas, laikmetīgais cirks...

Cilvēki sūkstās par arvien pieaugošajām festivālu un koncertu biļešu cenām, bet te festivāls tiek pasniegts kā dāvana no kluba Piens vadītāja Mārtiņa Mielava komandas, un atkal tiek atrasts attaisnojums neiešanai. Tā pamatā, visticamāk, ir sākumā piesauktais skopums: "Būtu nopirkuši iepriekšpārdošanā biļetes kaut par simbolisku maksu, aizietu pienākuma dēļ pret savu jau patukšoto maciņu, bet, ja par velti, tad noteikti nav vērts izmirkt un mīcīties pa dubļiem." Turklāt, iespējams, kādam pie festivālu ieejas parasti notiekošā iztaustīšana no galvas līdz kājām un somu apskate šķiet pazemojoša, jo noteikti niez nagi ienest kaut ko aizliegtu, taču šeit arī nekas tāds nenotika un viss bija vislabākajā kārtībā – nekādas vicināšanās ar līdzpaņemtām šņabja pudelēm un alus divlitrenēm, par ieročiem, kuru lietošana diemžēl šogad fiksēta festivālā Laba daba, nemaz nerunājot. Vai tā ir mācība, ka turpmāk organizatoriem par visu jāņem nauda, jo mums ārkārtīgi patīk to tērēt? Vai tomēr gribas kontroli pie ieejas, jo lidostas, kurās to var "izbaudīt", neapmeklējam gana bieži? Mazohisti!