Pašā vasaras pilnbriedā uz brītiņu nolaidies uz zemes dzimtenē bija latviešu vīdžejs, kinorežisors un vienkārši labs cilvēks – Miks Ozoliņš. Pāri saviem personiskajiem mērķiem apciemot radus un draugus, kā arī nopeldēties kādā ezerā un apēst saujiņu īstu lauku zemeņu viņš bija uzdrīkstējies iecerēt arī ko daudz cēlāku un altruistiskāku. Miks par simbolisku samaksu solīja iemācīt šaipus okeānam palikušajiem kungiem, kā uzrunāt meiteni pie bāra letes pat tad, ja viņu jau ielenkušas pārāk pļāpīgas draudzenes, turklāt trīskāršot to gadījumu skaitu, kad šī daiļava piekrīt doties prom ar kopīgu taksometru. Varbūt visi perspektīvie džeki semināra norises laikā bija devušies medīt pretējo dzimumu uz Liepājas Sammersaundu vai arī jau savākušies pietiekami daudz telefona numuru Dziesmu svētkos, taču liktenīgajā piektdienā vienā no Rīgas draiskākajiem klubiem ieradās tikai trīs drosminieki. Ar to diemžēl izrādījās par maz, un lekcija vismaz oficiāli tika atcelta.
Ir pietiekami daudz iemeslu, kāpēc tā vietā, lai censtos izmantot personīgo smadzeņu potenciālu, cilvēkam tomēr gribas, lai kāds skaidri un gaiši pasaka priekšā. Neticība sev, slinkums, nevēlēšanās uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, grūtības izdarīt izvēli un tā tālāk. Kaut kā tikt galā ar morālajiem un ētiskajiem aspektiem piedāvā dažādas reliģijas, savukārt sistemātiski iegūt profesionālas zināšanas – neskaitāmas izglītības iestādes. Un tad vēl pastarpināti apkārt grozās visi tie ļaudis, kuri ik dienas bārstās ar viediem padomiem par jebko, ja vien tas, tā teikt, tieši neskar viņu pašu dzīvi. Lai konstatētu cilvēces apbrīnojamo tieksmi iegūt no kāda ārēja spēka koncentrētas zināšanas par to, kā dzīvot labāk un pareizāk, nav jābūt apveltītam ar īpašu talantu vai gaišu prātu. Vislabāk šajā biznesā veicas tiem, kuri prot prasmīgi formulēt un pasniegt pašsaprotamas lietas, radot ilūziju, ka šīs "patiesības" uzzināšana jau pati par sevi ir atslēga uz labāku eksistenci nākotnē.
Ak, vēl aizmirsu piebilst, ka ideālā gadījumā pašam zināšanu avotam (lasīt – guru) jābūt pārliecinātam par savu ideju, pamācību unikalitāti. Līdz ar visām attīstošajām grāmatām, filmām, lekciju cikliem, līderskolām un psiholoģijas seansiem parādās arvien vairāk dažādu praktisko zināšanu nesēju – viedtālruņu aplikācijas un YouTube videosižeti – par jebkuru iedomājamu dzīves situāciju, sākot no pareizas balona uzpūšanas līdz daudzdzīvokļu mājas celtniecībai.
Protams, šajā zināšanu virpulī var atrast arī pa kādai pērlei, taču tādi Mika Ozoliņa piemēri liek uz visu kopainu raudzīties pietiekami skeptiski. Turklāt, lai sameklētu tās skaistās pērles, kuras vēl turklāt arī piestāv, paradums domāt un izdarīt spriedumus var tikai noderēt. Jo nez kāpēc arī grāmatu un lekciju cikla autori pat lepojas, ka visas sakrātās zināšanas iegūtas, sākumā pašiem nemākulīgi taustoties un klumpačojot pa šīs teiksmainās zemes virsu.