Redzot aizgrābtībā degošās guru acis, nespēju nenoticēt. Ja vēl nenojaušat uzrunas tēmu, tad kārtis galdā – mākslīgais intelekts, kas gan cits! Jaunā prāta piedāvātās personalizētās reklāmas nav nekas jauns. Bieži vien tās trāpa mērķī, un pateicoties Tam, es iegādājos ziemas riepas tad, kad vajadzēja, un no tuvākā tirgotāja. Taču citreiz es nesaprotu Tā izvēles, piemēram, kad kļuvu par izvēlēto kandidātu brīvdienām uz geju kruīza kuģiem. Nezinu, kāpēc man tiek rādīti video, kuros ķenguri uzbrūk suņiem un mēģina tos noslīcināt vietējā dīķī. Tomēr atzīšos, ka šos video atveru un platformā pavadītās minūtes krājas.
Tallinas dizaina festivāla pravietis savu misiju veica izcili, esmu konvertējies un kļuvis par viņa apustuli. Ilgi nedomājot, iegādājos mākslīgā intelekta platformas maksas abonementu un ieniru jaunajā pasaulē. Šobrīd visvairāk cieš mani mākslas un dizaina skolas audzēkņi. Esmu sagatavojis lieliskas vizualizācijas viņu pašu kursa darbiem vai diplomdarbam, pirms viņi paspējuši zīmuli noasināt. Loreta plāno tuvākās nedēļas veltīt stilīgu un dizainisku pirkstiņmantu zīmēšanai – tādu, ko bērni un pieaugušie velk uz pirkstiem un spēlējas. Paldies, nevajag! – es ar robotprātu jau esmu uztaisījis desmit variantu latviešu stilā ar Latvijas dzīvniekiem, pat kafija nepaspēja atdzist.
Ak, Ance vēlas veidot gotisku dizainu dzirdes aparātam, ko valkās vājdzirdīgs jaunietis?! Lūdzu, te būs! Vajag uzzīmēt fantastisku augli, kas ir kā hibrīds starp gurķi, ābolu un avenēm? Lūdzu, te būs – un bonusā zīmējums, kurā šim auglim ir mataina ādiņa kā kivi. Jūtu, ka audzēkņi pamazām sāk bēgt no manis un slēpties tualetē, ieraugot savu pasniedzēju ienākam telpā mirdzošām acīm, atvērtu datoru un ar jautājumu: "Kādu dizaina priekšmetu jūs vēlaties izgatavot diplomdarbā?"
Kad manis paša studenti izbeidzās un visi tika nokopti, paķēru dažus Mākslas akadēmijas studentus – nupat viņiem bija sesija. Referāts par Kristus tēla evolūciju Ziemeļvācijas koka skulptūrās vēlīnās renesanses laikmetā tapa, kamēr ēdu kruasānu, bet bibliogrāfija bija visvērtīgākā sadaļa referātā par Polijas ekspresionismu glezniecībā laika posmā no 1917. līdz 1922. gadam. Pēc tam kad referāti bija saņēmuši savus desmitniekus un uzslavas no profesoriem, ātri uzcepu dažas mācību programmas kolēģiem. Dažs labs skolotājs atguva brīvdienas kopā ar bērniem un suni, nevis bija spiests upurēt tās un ierakties tabulās, netīrām kafijas krūzēm kalstot visapkārt.
Kā Jaunās pasaules apustulis esmu cītīgi sācis sludināt šo ticību. Mākslas studenti gada pirmajās lekcijās lūkoja neveikli ņaudēt, lai es viņus liekot mierā ar šo intelektu, – viņi gribētu ar savām rociņām kaut ko no plastilīna pamīcīt. Es to visu dzirdēju, mierīgi ieelpoju un atcerējos, ko agrāk literatūras skolotājas teica: "Es jūs piespiedīšu Raini mīlēt." Šeit būs tāpat, neviens neizspruks.