Gribētu pievienoties Valsts prezidenta aicinājumam pārtraukt absurda teātri, kas izveidojies ap Latvijas Nacionālo operu, un vērst uzmanību uz to, ka ar Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju vien viņas noārdītais nav automātiski sakārtojies un turpinās attīstīties tajās pašās absurda formās. Kopš pagājušās ceturtdienas un acīmredzot vēl diezgan lielā ilgtermiņā Latvijas Nacionālā opera tiek un tiks vien administrēta un mārketēta. Bet ko tad šie cilvēki mārketēs?
Ir divi jauni vadītāji, bet saturiskā un garīgā līdera Žanetas Jaunzemes-Grendes vienpersoniski noteiktajā jaunajā LNO vadībā, kas izveidota, ciniski ignorējot pašas uzaicināto speciālistu viedokli, nav. Savukārt agrākais Operas direktors Andrejs Žagars, kurš 17 gados Latvijas operu ir izcēlis no provinciālas eksistences un attīstījis Eiropas līmeņa mūzikas teātrī, ar ministres pavēles faksu triju stundu laikā tika izlikts uz ielas bez jelkādu aizsākto lietu un ieceru nodošanas cilvēkiem, kuri sākuši vadīt Latvijas Nacionālo operu. Starptautiskie komentētāji, kā Austrijas laikraksts Der Standard, 13.09.2013., šo ministres soli vērtē kā "augstākajā mērā apstrīdamu".
Ja politiskā sistēma mums ir tāda, ka nozares attīstību ietekmē ministri, kuru kompetences līmenis attiecīgajā nozarē nav pietiekams, viņiem ir jākonsultējas ar speciālistiem un viedokļi ne tikai formāli jānoklausās, bet arī jāņem vērā, savus lēmumus pieņemot. Jo ministri tiek atalgoti par nodokļu maksātāju naudu, lai viņi nozari koptu un attīstītu, nevis grautu un degradētu. Šie cilvēki tiek algoti, nevis lai demonstrētu kundzisku varu, bet lai lietas sakārtotu. Ja Operas vadība pārkāpa finansiālos rāmjus, līdzās bija jānoliek speciālists, kurš rūpētos par finansiālo disciplīnu, nevis jānomaina pret diviem citiem vadītājiem, kuru kompetences līmenis operas jomā Eiropas mūsdienu izpratnē ir nepietiekams. Mārketēšana un administrēšana vien nav operas attīstības pamatā. Attīstības pamatā ir saturs un idejas. Un domāšana, kura balstās kultūras zināšanās.
Žanetas Jaunzemes-Grendes ārdošās rīcības apturēšana, atstādinot viņu no ministra amata, un tieslietu ministra iecelšana teju par kultūras ministra pienākumu izpildītāju uz laiku būtu īstā iespēja aplūkot situāciju pēc tiesas un taisnības. Nevis rīkot jaunu konkursu, mehāniski pievienojot vienu par Operas saturu domājošu cilvēku diviem administratoriem, bet attīt lenti atpakaļ līdz tam brīdim, kurā ministre ignorēja konkursa žūrijas viedokli un izveidoja LNO vadību pēc saviem ieskatiem. Jo tieši šeit radās problēma, pārvietojot akcentus no LNO satura attīstības uz administrēšanu un mārketēšanu.
Dzīvojam gana mazā valstī, un cilvēki, kuri ir spējīgi savā jomā kaut ko izdarīt, ir pilnībā pārskatāmi. Ir vērts spert vienu soli atpakaļ un pārvērtēt arī Žanetas Jaunzemes- Grendes izveidoto un iecelto jauno Operas valdi, nevis tai mehāniski pievienot vēl vienu cilvēku. Ir vērts ieskatīties vēlreiz konkursa rezultātos – iesniegtajos priekšlikumos un žūrijas komisijas vērtējumos. Kad uz Latvijas Nacionālās operas turpmāko vadību tika izsludināts konkurss, kuru izvērtēja žūrija Jāņa Dripes vadībā, Andreja Žagara piedāvātais LNO attīstības plāns tika novērtēts visaugstāk. Ir vērts saprast – kāpēc.