Kauna telpa

Jā un par manu mīļoto peramo bērnu - latviešu inteliģenci. Lūk, skatos bildes, cik lepni pašā priekšā iet Šļapins ar saviem domubiedriem, to pašu Sīli, to pašu Bankovski, Neiburgu. Un visu cieņu jūsu tiesībām paust savu viedokli - man tas ir pilnīgi skaidrs tagad, bet man gribas jautāt - kas ir tie iemesli, tas pamats, kāpēc jūs - visi pieminētie un vēl daudzi citi nedemonstrējat par līdztiesību, par taisnīgumu un godīgumu - teiksim kultūrai piesķirtās naudas izlietošanā? Kāpēc tad jūs ar savu klusēšanu un naudas saņemšanu no korumpatīvas sistēmas atbalstat gan negodīgumu, gan nelīdztiesību, gan netaisnīgumu? Kā lai es par jums domāju kā par godīgiem -saviem līdzpilsoņiem? Teiksim bija 100gr kultūras raidījums par bēgļiem. Tur uzstājās kāda jauna dāma - augstskolas docente - cilvēktiesību eksperte. Viņa stāstīja, kā Vīnē tiesā liecinājusi par čečenu bēgli, kurš no Austrijas nav izraidīts un viņa izglābusi šī čečena dzīvību. Visu cieņu, es to apbrīnoju. Vienlaicīgi - masu mediji mums stāsta kā Latvijas bāreņiem , tiem, kuriem av bagāto čečenu ģimeņu nauda, kuri nespēj pat pasūdzēties nevienam, kā viņiem maina personas kodus, uzvārdus, pat vārdus , un tad nodod adopcijā uz ārzemēm - kā lopiņus. Kāpēc šie mūsu gaišie prāti- juristi - ir gatavi glābt pasauli, bet nepacels ne pirkstiņu savas tautas labā? No medijiem zinu vienu gadījumu , kad juriste Ieva Brante iztiesāja tiesības vientuļajai māmiņai, kurai Rīgas Bāriņtiesa nepamtoti atņēma mātes tiesības. Rupji pārkāpa cilvēktiesības. pa visu Latviju atradās viena vienīgā Ieva Brante, kas kaut ko reālu izdarīja Latvijas cilvēka cilvēktiesību labā. Tās ir tādas ļoti skumjas pārdomas. Nu tādi esam. Es pati tālāk par komentāru rakstīšanas līmeni neesmu tikusi. Uzrakstu savu kritiku un jūtos, kā kaut ko labu izdarījusi. Gribu doties prom pasaulē , nevis palikt un mēģināt šeit kaut ko mainīt.

Padomju laikā vai visiem obligāti būtu jāiet demonstrācijā, vai nu par vai pret homoseksuāļu īpašajām tiesībām, bet ar to totalitārisms atšķiras no citiem režīmiem, ka viedoklis ir tikai varai. Kamēr man neviens neliedz paust savu viedokli - nesauc uz DP, neaizliedz rakstīt komentārus, vai pieteikt piketus, vai pat organizēt kādus gājienus - tikmēr es uzskatu,ka dzīvoju demokrātijā. Šobrīd pavisam vājā un trauslā un tomēr - demokrātijā. Uz Līgo laiku sabrauca ārzemju radi, pa vidu visādiem priekiem sākās arī žēlošanās , un tad vienā brīdī - kuru es piefiksēju - es skatos - visi ir labi paēduši - galds ir pilns ar ēdamo un dzeramo, visi ir smuki ģērbti, katrs otrais ir kaut kur ceļojis, bijis uz izciliem - patiešām izciliem pasaules līmeņa kultūras notikumiem - bet želojamies. Slikti ir tas un slikti ir šitas. Pie mammas lasu Ievas veselību - mediķe - docente un reanimatotlogs - jūtoties sabiedrības nenovērtēta. Tai pat laikā - kopā ar ģimeni - 4 cilvēki, divas reizes gadā brauc ilgākos atvaļinājumos - ziemā slēpot, vasarā eksursijās. Nu gan jau,ka nedzīvo hosteļos tāda ārstu ģimene , kur viens ir profesors, otrs docents un vēl abi praktizē. Cita lieta - vai nevarētu būt tā,ka mēs dzīvotu vēl godīgākā, vēl taisnīgākā sabiedrībā. Nu tiek masu medijos visu laiku publicētas ziņas, ka esam nabadzīgākā ES dalībvalsts, ka tikai Rumānija par mums ir nabadzīgāka. Ka korupcijas ziņā no apmēram 200 pasaules valstīm esam godpilnajā 43 vietā ( un es domāju,ka tas ir gaužām optimistiski - mūsu korumpantiem ir daudz smalkākas metodes, ko Rietumu indeksatori neķer) Kā mūs te viena dzejniece par bāreņiem nolādēja, tā mēs dzīvojam kā tādi bāreņi - ar pretenzijām uz īpašo statusu un nespēju par sevi pastāvēt gudri un lepni.