Priekšlasījuma centrā bija austriešu ekonomista Karla Polanji ideja par sabiedrības dabisko kārtību, kuru vada reciprocitāte, savstarpēja dalīšanās, tradīcijas un kultūras aspekti un kura ļauj ne tikai labāk funkcionēt, bet arī labāk izprast pasauli un citam citu. Šī ideja ir skaidrā opozīcijā neoliberālisma pamattēzei par tirgu un naudas attiecībām kā atbilstīgāko un piemērotāko sabiedrības organizēšanas veidu. Darba apmaiņa pret naudu nav dabiska eksistences kārtība, parādos balstītas attiecības nevis vieno, bet sarauj mūsu saiknes. Atbildot uz jautājumu, vai kapitālismam ir reāla alternatīva, līdzās asprātīgajam ieteikumam pārstāt popularizēt visgarlaicīgāko nozari pasaulē – bankas – kā kaut ko saistošu un aizraujošu Mīdvejs runāja par sociālā kapitāla vairošanu finanšu kapitāla vietā, alternatīvām sadarbības formām un kopīpašuma veidiem, apejot tradicionālo pakalpojuma – naudas – nogriezni. Kolektīvs nav tikai mūsu identitāte, tas ir resurss. Pēc lekcijas kāds mūsu Saeimas deputāts iebilda, ka Latvijā sociālais kapitāls ir iznīcināts padomju režīma laikā un to īsti nevar atjaunot skepses dēļ. Cilvēki Latvijā nav spējīgi pašorganizēties, rezumēja deputāts. Īsti vietā bija Mīdveja pretjautājums – ko valsts dara, lai finanšu tirgu vietā mēģinātu atjaunot un stiprināt sociālo kapitālu XXI gadsimta izpratnē? Arī man bija jādomā par tām nevalstiskajām organizācijām, sociālās uzņēmējdarbības veidiem un citām hibrīdām sadarbības formām, kas dienu no dienas iegulda mūsu sociālā kapitāla atjaunošanā, tajā pašā laikā paliekot ārpus valsts politikas.
Vairākus gadus es nostrādāju Radio Naba, kopā ar brīnišķīgiem kolēģiem – Sergeju Timofejevu un Niku Arčeru – trīs valodās veidojot pasaules mūzikas raidījumu Tête à Tête Mate. Neoliberālisma izpratnē gan tas nebija nekāds cienījamais darbs, jo mēs par to nesaņēmām naudu. Tomēr tas nav bijis šķērslis desmitiem cilvēku vairāk nekā desmit gadu noteiktā stundā būt ēterā un dalīties savā laikā, zināšanās un informācijā, neko neprasot pretī. Dīdžeji klausītājiem pārsūtīja ierakstus, mainījās ar tiem savā starpā, nekurnot aizvietoja cits citu, piedalījās cits cita raidījumos. Atvērtākā, koleģiālākā un radošākā gaisotnē man nav nācies strādāt, un man ir aizdomas, ka tas ir saistīts arī ar to, ka mūsu attiecībās nebija iesaistīta nauda. Radio Naba fenomens, manuprāt, ir radījis tik vērtīgu un Latvijas kontekstā unikālu sociālo kapitālu, ka par to būtu jācīnās ne tikai radio tieši iesaistītajiem, bet arī valstij, šai gadījumā – sabiedriskajam radio. Tas, ka šis kolektīvais brīnums Latvijas Radio vadībai nav aktuāls un frekvenci paredzēts atdot citam – naudas attiecībās balstītam – projektam, liecina, ka Latvijā sociālais kapitāls drīzāk nav saprotams un vēlams, nevis neiespējams. Atgriežoties pie Džeimsa Mīdveja, spēcīgs sociālais kapitāls tikai bremzē tirgus ekonomikas uzvaras gājienu. Tas acīmredzot nesaskan ar šeit nosprausto kursu.
Džeimsa Mīdveja lekciju var noklausīties šeit: