Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ermitāža

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Elvijs
E
Lielisks tukšums.
Jautājums
J
Ko šis arhitekts ir tik nozīmīgu un vērtīgu uzprojektējis, lai man būtu jāklausās viņa prātojumos?
Tekstels
T
Izklausās tā it kā kāds mēģina zīmēties un izlikties intelektuāls vienkārši nosaucot lietas... Un vēl tik daudz kurīt! Kā ostīt savas zeķes narcismā.
Tekstels
T
Izklausās tā it kā kāds mēģina zīmēties un izlikties intelektuāls vienkārši nosaucot lietas... Un vēl tik daudz kurīt! Kā ostīt savas zeķes narcismā.
Skaisle
S
Kamēr puiši seksīgi vārtās pa gultu, un rakstnieki par mušu naudu braukā pa pasauli - mūsu politiķi demonstrē savu naidu un nicinājumu - mums tautai "Āboltiņai ejot garām piketētājiem, tie nosodoši ūjināja politiķes virzienā, uz ko Āboltiņa... atbildēja ar to pašu. Kā liecina LTV uzņemtais video, «Vienotības» vadītāja promejot divas reizes pagriezās pret sanākušajiem senioriem, veltīja tiem skaļu «ūūūūū», un uzsauca: «Es arī māku!»" Tā arī neapstājusies, Āboltiņa raitā solī devās projām.
Skaislei
S
Un pareizi dari, jo forši uzrakstītu var pārlasot sabojāt(tam ir korektori un redaktori). Protams, ir izņēmumi, piem. Tolstojs,kuram manuskripti ir kā mudžeklis, vienos un daudzos labojumos svītrojumos u.tml. kuros tikai pats orientējas.
  • 5
  • 0
Skaisle
S
ai - nemīlu lasīt, ko esmu rakstījusi, kaun apliek - t.i. - paliek Klausos Bebe Gilberto un sapņoju par jūru , kā izskrienu cauri ziņām - tā atkal - kā pa pieri - bet neko - kā saka - pakrītu un ceļos atkal un izslienos un uz priekšu :))
  • 3
  • 3
Skaislei
S
Tev sanācis jauks pārsitiens, jo kas gan cits mēs tiem tur augšā esam, kā mušas.
  • 6
  • 0
Skaisle
S
Es nezinu, bet saka, ka tas esot no Talmuda- tas teiciens - Dievs dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu,ko spēju un gudrību atšķirt vienu no otra. Šo teicienu zinu no galvas, bet tas man maz ir līdzējis. Lūk, Ermitāža man viennozīmīgi saistījās ar kaut ko īpaši patīkamu un skaistu - mākslas - skaistuma templi. Gribu tur tik atkal un atkal. Bet - no otras puses - esmu tāds cilvēks - nesavaldīgs nespēju allaž neiedomāties par to , kā tā pati KATRĪNA LIELĀ - lai visu šo skaistumu, tai skaitā savu Dzintara pili nopirktu, uzturētu, kā viņa turēja pusbadā un nabadzībā krievu tautu. Vai - šogad pavasarī biju Vašingtonā - tur Nacionālajā galerijā ieeja ir brīva, bet man bija iespēja pievienoties krieviski runājošai gidei, kā izrādījās krievietei no Maskavas. Un ko viņa stāstīja - kā bija padomju laiku sākumos - atnāca ASV sūtnis uz Ermitāžu - nosauca, kuras gleznas par cik dolāriem pirks, tās čekisti uzreiz salika kastēs un par smieklu naudu - patiešām smieklu naudu nogādāja uz ASV. Var teikt - tai kundzei sirds par to joprojām asiņoja un viņa zināja katru tādu bildi. Ne par Ermitāžu, bet par padomju varu, par Ļeņingradas blokādi. Manis piesauktais Aleksandrs Čudakovs stāsta , kā viens bijis izsūtīts no Pītera par mēles nesaturēšanu. Stāstījis apkārtējiem,ka kamēr tauta blokādē mirusi badā, Smoļņijā ēduši ikrus - melnos un sarkanos, svaigu gaļu, žāvētu gaļu, lašus, stores- , dzēruši labākos ārzmeju dzērienus - viņš esot biji piegādātājs. Izsūtījumā tas onkulītis turpinājis par to šausmināties, bet neviens viņam nav ticējis kā saka - katram savi putniņi. Bet pēc kādiem gadiem 30 Čudakovam bijis jāraksta par ļeņingrdas blokādi kā speciālistu grupas vienam no dalībniekiem un viņam iedota atlaide slepenajam arhīvam. Tur viņš atradis pavadzīmes, ka jā - ka visu blokādes laiku Smoļņijs bijis nevis vienkārši labi apgādāts - bet uz to pašu smalkāko. Vienkāršie ļeņingradieši grauza tapetes un mira, bet tur - Smoļņijā - kā liecina arī amerikāņu diplomāts - puiši palikuši resnāki. Protams, ka viņam - Čudakovam toreiz to neatļāva publicēt. Tagad ierakstīja grāmatā, nezinu vai krievu presē par to bija diskusijas - par to - kāda bija un kāda ir vara. Man tas ienāca prātā - par to varas amoralitāti - piemēram, Reiers tikko izteicās , ka lai opera pārtaisoties par bezpeļņas organizāciju. Bet kad Latvijas prezidentūras laikā vajadzēja pasaulei lielīties, cik mēs esam attīstīta sabiedrība -tad gan veda uz operu katru mīļu brīdi. Vēl par varu - nesenajā piketā - bija nepilns pārsimts piketētāju un apmēram 8 policijas mašīnas un vismaz 100 policisti. Un es nospriedu - jā - maitas valdība - baidās no tautas, baidās ar mums sarunāties, diskutēt - demonstrē savu varu , savus kulakus.
R
R
Dieva dāvana ir saturīgākā. Pārējās maisa gaisu.
Alla Borisovna
A
"visa dzīve kā skuķim pa gultu vien tagad ar datoru, grāmatiņām, dažādu dzērienu traukiem" Ko, cienījamam autoram plosts sācies, ka gultā ar dažādu dzērienu traukiem apkampies pavada dienas un naktis?
Vārds
V
Un vai tā būtu skuķa pazīme, ka visu dienu pa gultu?
  • 4
  • 1
uz priekšu
u
Aiz loga kaimiņš skalda malku, radio atskaņo Mediņa Dārgakmeņus, uz galda zīmulis un papīrs, uz grīdas izlijusi ābola sula, pie sienas 9. Saeimas vēlēšanu plakāts, Aivara dāvana.
jumors
j
Viens apdāvināts cilvēks tas Vīnbergs, bet raksts patiesībā ne par kapeiku neder Dienai, kur nu vēl kultūras sadaļai!
100+1 vēlēšanās
1
Vēja rādītājs sastindzis tornī. Uzstājīgi smaržo siens. Pastnieks jūrnieka dziesmu svilpo. Vilciens apstājas. Veca avīze dārzā uz sola. Pūkas auto kāds iedarbināt. Aiz letes meitene dejo. Caurvējš istabā. Sudraba kauss. Zīmogs pastmarkā. Argentīna. Vecs lielgabals. Simts un viena vēlēšanās Roze mākslīgā vāzē uz galda. Zvans pie ārdurvīm sabojājies, Zēns sažņaudzis akmeni saujā. Jūra spogulī. Bērni paslēpes pagalmā spēlē. Griestos apmetums ieplaisājis. Dāma somā atslēgas meklē. Prezidents uzstājas. Sudraba kauss. Zīmogs pastmarkā. Argentīna. Vecs lielgabals. Simts un viena vēlēšanās Jauns Mēness
Georgijs Ivanovs
G
Мы скучали зимой, влюблялись весною, Играли в теннис мы жарким летом... Теперь летим под медной луною, И осень правит кабриолетом.
  • 4
  • 0
zahars
z
Kaut kur kaktā sabojāta makšķere, uz krēsla Banjana grāmata, atskaņotājā Sixteen Horsepower Folklore, uz galda tomātu sula, gurķi, kaut kādi papīri, aiz loga augusta vakars, Dieva dāvana. Tas tiesa.
Skaisle
S
žēloties mums visiem labi sanāk, tas nu gan atkal reiz ir tiesa. Bet neko - jauna diena, jaunas cīņas. Lūk, par to "nabadzīgo" Bēthovena piemiņu Vīnē. Mani savulaik pārsteidza informācija, ka Zviedrijas valstij neesot naudas Ingmara Bergmana piemiņas vietu uzturēšanai. Tai pašā Vīnē, Šuberta dzīvoklī arī netiku. Tas ir atvērts vien 3- vai 4 reizes nedēļā, bet kad es tur biju - bija zīmīte - piedodiet, šodien slēgts. Un kā ir - tās ir piemiņas vietas pasaules - var arī teikt - starpglaktiku kultūras ģēnijiem - bet valstīm lūk nav naudas viņu piemiņas uzturēšanai. Toties gan zviedriem , gan austriešiem ir nauda musulmaņu manu uzturēšanai, kuriem miljons gadus būs pie kājas ( piedodiet par vulgaritāti) visi mūsu lielie un mazie ģēniji. Tas man šķiet drausmīgi. Tikpat drausmīgi kā tas ,kā savulaik mums - latviešiem uzspieda padomju tautu draudzību, un kuri pret to iebilda, tos uz Sibīriju prom ka nacistus, tā mums tagad uzspiež - slidaritāti ar melnajiem un pamatā jau tie ir musulmaņi. Un pieminiet manus vārdus - ka tos,kas pret to iebildīs, sāks tiesāt kā nacionālā naida kurinātājus. Staļina metodes ir mūžam dzīvas , skumji, bet fakst.
  • 8
  • 3
Skaislei
S
Nu re, tīri labi sanāk :-)
  • 3
  • 1
Skaisle
S
Uz galda man ir tādas grāmatas - Safranski -Goethe, Sintija Buržo Patiesās Gudrības Jēzus un šābrīža absolūta bauda un pat nebaidos vārda - ekstāze - Aļeksandr Čudakov «Ложится мгла на старые ступени»
  • 7
  • 5
Skaisle
S
Mana ermitāža atkal pavisam citāda. Tikko kā jūrā vējš - braucu uz savu mežezeru. Un katru reizi tur piedzīvoju kādu mazo esamības brīnumu. Aizvakar viss krasts virmoja saules zaķīšos, tad saules tiltiņam cauri izpeldēja vienīgā pīle ezerā un izskatījās , ka viņa velk sev līdzi saules zeltu .... Mājās atbraucot man patīk iedzert glāzi atdzesēta baltvīna, kurā - sirdsapziņas mieram vienmēr iemetu divu gabaliņus ledus. Aizvakar pagulēju viesistabas gultā - tāpat tumsā un klusumā. Dažreiz man patīk nogulties uz grīdas vai iesēsties logā. Vakardien peldēties tiku vēlāk, kad saule jau bija aiz kokiem, bet kā piebraucu pie krasta - tā pīlīte pēkšķēdama tiešā tēmējumā peldēja man klāt. Es nolēmu,ka tūlīt būs brīnums un mēs divas - pīles vientuļnieces satiksimies - es iebridu ūdenī - pastiepu pretī savu roku un teicu - skaistulīt es tevi saprotu, bet tai brīdī ,kad es nevis iepēkšējos , bet ierunājos - viņa apstājās un brīnums nenotika. Bet varbūt,ka tā arī labi. Braucu mājās un visādi domāju - kāpēc viņa ir palikusi viena - tāda maza, tieviņa - vai šopavasar dzimusī jaunule , vai mammīte, kurai bērniņi un papiņš prom un viņa nu viena .... Kaut kā ritenis tā ienesās istabā , ka stenderei atlēca liels skaidas gabals un man palika vēl skumjāk Uzliku Bēthovena Apasionāti , paņēmu savu glāzi un tumsā atlaidos un klausījos. Pirmais, kas mani pavilka uz bimbuli bija vakardienas zvans no man ļoti tuva cilvēka, kas bijis ceļojumā Irānā - gulējis naktī tuksnesī un pētot Piena ceļu - domājis par mani ... Tie ir tik dīvaini, visi tie stāsti par nesatikšanos , par esības nepanesību. Tad es domāju par šīsvasara mirkli Norvēģijas 1883 m virsotnē, kurā es tiku rokrokā ar mammu un kur man pēkšņi pavērās - jā - Brīnums - Renesanses laika marīnzilais, zaļie un brūnie un pelēkie toņi un pustoņi un zelts, protams, zelts - tādā aizgrābtībā lējām asaras abas ar mammu. Es to pieminēju un par to mirkli atkal un atkal pateicos Radītājam un manas dzīves kārtotājam Jēzum - jo ne par kādiem miljoniem es nekad neko tādu pati nebūtu spējusi uzdāvināt ne sev, ne mammai. Un tad es liku Apasionāti vēl un vēlreiz un tad es identificēju sevi ar senajām spartietēm - kā viņas jutās pēc romiešu uzbrukumiem un apziņas par dzīves kārtības un savu dievu bojāejas. Nekad nebūtu domājusi, ka man arī tas būs jāpieredz Tad es liku Apasionāti vēl un atkal un man bija jāraud par balto vientuļo vīrieti Bēthovenu, kā es meklēju viņa pēdas Vīnē un kā es biju pārsteigta par to - pieticību, ko viņa piemiņai veltījuši vīnieši un kā es sūtīju savas domas Debesīs - uz Piena ceļu un Sīriusu un visām Zvaigznēm, kur vien viņa gars varētu būt - Bēthoven - es tevi mīlu ... Un tad es piecēlos un līdu baltos palagos - jo tā ir mana bauda - ielīst baltā gultas veļā kā baltā siltā mākonī - vēlams kailai un vēlams laimīgai ....
  • 11
  • 7
polovcietis
p
savu daiļu Ermitāžu lasītājam nāsīs bāžu lai tam dvēsli parauj kreņķis - re kā dzīvo intelbeņķis
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Tikai šajā pasāžā: "..... (visa dzīve kā skuķim pa gultu vien tagad ar datoru, grāmatiņām, dažādu dzērienu traukiem), starp visādu drazu, kas tur krājas,......" - - - vai tur trāpīgāk nebūtu bijis nevis "kā skuķim", bet "kā suķim", ne? Ņemot vērā, kas nāk tālāk, ko? Bet visādi citādi - gluži jauks vingrinājums daiļrakstīšanā.
Skaisle
S
brīnišķīgi skuķis -suķis:)
  • 7
  • 0
lauku vecis
l
Rodas iespaids, ka šitas rakstelis ir tapis vai nu zālites iespaidā vai arī ar nolūku novirzīt komentārus no aktīvās polemikas ap Žoludes konserviem.... Nopietni uztvert domu, ka inteliģents cilvēks varētu dzīvot šādā kloākā , nav iespējams.....

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja