Simtgadnieka statusā ir arī skarbais zviedru ģēnijs, vīrieša un sievietes attiecību nesaudzīgais preparētājs, dižais Eiropas kino autors Ingmars Bergmans (1918– 2007). Pasaulē svin Bergmana simtgadi, un svinēšanas intensitāte palielināsies uz vasaras pusi, tuvojoties Bergmana jubilejas datumam jūlija pilnbriedā. Domāju, ka bez Bergmana filmām neiztiks arī gada svarīgākais kino notikums – Kannu festivāls, kurš šajās dienās publiski izziņos savu programmu (šo brīdi pasaules kino sabiedrība parasti gaida ar aizturētu elpu). Protams, ir runa par kādu svaigi restaurētu Bergmana klasisko filmu, kas varētu rotāt izsmalcināto festivāla programmu Kannu klasika, kuras fokuss ir pasaules kinovēsturē nozīmīgas filmas.
Ar Bergmana filmām no jauna satikos negaidītā vietā – Deli Indijā, kur iespaidīgā biznesa centrā Habitat Center līdzās labākajām pagājušā gada Eiropas filmām tika piedāvāta arī Bergmana filmu retrospekcija. Kur vēl lielāki kontrasti kā ziemeļnieciski "depresīvās" Bergmana filmas un vitālā Indija! Deli filmu plakātu raibumā uzmanību piesaistīja kāda fotogrāfija – sirms, smaidīgs Ingmars Bergmans un jauna sieviete – viņa meita Linna. Te arī esam nonākuši pie šīs slejas īstā iemesla – intīmas un satricinoši patiesas grāmatas Trauksmainie, ko sarakstījusi Linna Ullmanna (tā rakstīts uz grāmatas vāka, es rakstītu – Ulmane) un kas izdota arī latviski (Zvaigzne ABC, 2017). Linna Ullmanna ir profesionāla žurnāliste, rakstniece – pasaulslavenās norvēģu aktrises Līvas Ulmanes (Ullmannas?) un Ingmara Bergmana meita, viena no Bergmana deviņiem bērniem.
No Linnas sākotnējās ieceres – veidot interviju sēriju ar savu tēvu viņa mūža izskaņas un apzinātās vientulības laikā Fores salā – ir palikušas vien trauslas mežģīnes. Intervijas Linna savulaik ierakstījusi tehniski slikti, paši ieraksti bija pazuduši, tomēr pēcāk tika atrasti. Interviju atšifrējumi gan ir liecība nevis piesātinātai intelekta dzirksteļošanai no abu sarunas biedru puses, bet drīzāk mulsumam un spēku izsīkumam. Šie sarunu nospiedumi ir grāmatā, taču tā ir tikai viena niecīga, neliela grāmatas daļa. Tās pamatu pamats ir jūtīgs, ļoti atklāts teksts par pašas Linnas pieaugšanu un attiecībām ar abiem saviem tik slavenajiem un tik sarežģītajiem vecākiem, kuri kopā bija īsu brīdi. Ne mazums slavenu cilvēku bērnu ir kārtojuši attiecības ar vecākiem, rakstot autobiogrāfiskas grāmatas. Tomēr Trauksmainie nav aizvainota bērna atriebe tēvam ģēnijam. Grāmata notver to intīmo, vientulīgo un traģisko laiku, par kuru publiski parasti īpaši nemēdz runāt. Tas ir laiks, kas šķir cilvēka pēdējos darbus (filmas, grāmatas, tekstus) no viņa fiziskās aiziešanas. Linna filigrāni fiksē šīs satraucošās zīmes: pārmaiņas ieradumos un dzīves kārtībā, negaidīti atmiņas pārrāvumi, kas pamazām izdzēš spēju pazīt pat tuviniekus, – tas viss liecina par nenovēršamības tuvošanos. Tik atkailinātu, tik cilvēcīgu tekstu par vientulību un aiziešanu reti nācies lasīt. Izlasiet Trauksmainos simtgadē.