Laiks doties uz tik vecmodīgo, taču kino biznesam joprojām visbūtiskāko filmu izrādīšanas vietu – kinoteātriem. Viens no iemesliem ir vairākus gadu desmitus nebijusi Latvijas filmu pirmizrāžu intensitāte. Šogad spēlfilmu pirmizrādes sasniegs skaitļus, kas bija raksturīgi tiem tāltālajiem laikiem, kad Rīgas kinostudija ražoja apmēram septiņas spēlfilmas gadā. Ar radikāli pretējus viedokļus ģenerējušo Nameja gredzenu, šonedēļ startējošo neatkarīgo Kriminālās ekselences fondu, piecām simtgades programmas spēlfilmām, kuras tiks pirmizrādītas šogad, un vēl citiem darbiem esam tikuši pie sen aizmirstas kinoražošanas jaudas.
Šajā patosā svarīgi ir neaizmirst pasaules kontekstu un skatīties filmas, kas pretendē uz ietekmīgāko balvu – ASV Kinoakadēmijas Oskaru, kas tiks pasniegts Losandželosā 4. martā. Līdz tam Oskaram izvirzīto filmu izplatītāji dara visu, lai izmantotu nomināciju efektu un vairotu publikas interesi. Rīgas kinoteātros filmas ar Oskara nominācijām rindojas cita aiz citas – filmu ir daudz, konkurence ir pamatīga. Kino bizness ir skarbs, piemēram, viena no pērnā gada dīvainākajām, provokatīvākajām filmām Svētā brieža nogalināšana, kuru angļu valodā uzņēmis grieķu režisors Jorgs Lantims ar pasaulslavenajiem aktieriem Nikolu Kidmenu un Kolinu Farelu, var pat šķist kā pelnrušķīte (filmu rāda Splendid Palace). Šai filmai ir "tikai" pērnā gada Kannu festivāla konkursantes statuss, nevis svaigi lauri, piemēram, Oskara nominācijas.
Šonedēļ kinoteātros startē divas spēcīgas, vairākiem Oskariem nominētas filmas, kuru pamatā ir vēstures fakti: amerikāņu filma Es, Tonja par skandalozo daiļslidotāju Tonju Hārdingu un britu Tumšākā stunda, kuras galvenais varonis ir Vinstons Čērčils. Abu filmu galveno lomu tēlotāji Margo Robija un Gērijs Oldmens ir izvirzīti Oskaram kā labākie aktieri. Iespējams, kāds vēl nav redzējis pagājušās nedēļas jaunumu – diviem Oskariem nominēto Stīvena Spīlberga drāmu Slepenie dokumenti (par laikraksta The New York Post un ASV valdības konfrontāciju 70. gados), kas sagādājusi 21. nomināciju Merilai Strīpai. Par sensāciju ir kļuvis arī jauniņais aktieris Timotijs Šalamē, kurš nominēts par jutekliska pusaudža lomu itāļu režisora Lukas Gvadanjīno drāmā Sauc mani savā vārdā. Filma nominēta četriem Oskariem un ir skatāma Rīgā.
No 16. februāra pie mums sāks izrādīt trīspadsmit Oskara kategorijās izvirzīto Ūdens formu. Tās režisors Giljermo de Toro ir fantasts un sirreālists ar pieredzi (skat. Pāna labirintu). Ūdens forma rudenī uzvarēja Venēcijas kinofestivālā un strauji tuvojas Oskara ražai. Es pati ļoti gaidu izcilā režisora Pola Tomasa Andersona filmu Neredzamais pavediens (sešas nominācijas, Rīgā – no 2. marta) ar Danielu Deju-Lūisu galvenajā – modes mākslinieka – lomā. Feministiskā patosā var gavilēt arī par filmu Lady Bird. Laiks lidot (Rīgā – no 30. marta), kuru veidojusi debitante režijā aktrise Grēta Gerviga. Tā ir nominēta pieciem Oskariem un, manuprāt, ir viena no visvairāk pārvērtētajām gada filmām, kas nu var rotāties ar skaļu publicitāti.