Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā 0 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Ainaviskas delikateses

Neskaitāmi statuju silueti, gardas Balkānu smaržas un pārsteigums ik uz stūra - tāda ir Skopje, Mātes Terēzes dzimtā pilsēta

Skopje nav pilsēta, kurā iemīlas no pirmā acu skatiena, taču desmit mēnešos, kad Maķedonijas galvaspilsēta bija manas otrās mājas, pilsēta nebeidza pārsteigt, atklājot savus dažādos sociālos un kultūras slāņus. Ja neesat neizturama karstuma mīlētāji, labākais laiks, kad braukt uz Skopji, ir aprīlis, maijs vai septembris. Šajā laikā pilsētā notiek koncerti, vīna festivāli un kultūras pasākumi, kas iepazīstina ar Skopji daudz labāk par izsmeļošu tūrisma brošūru. Vēl labāk pilsētu var iepazīt kāda vietējā pavadībā. Protams, tā ir ar visām pilsētām, taču Skopje īpaši daudz interesantu vietu un lietu slēpj māju pagalmos un nomaļu ielu nostūros, turklāt cilvēki šeit ir draudzīgi, labi runā angliski un mīl ārzemniekus, tāpēc iepazīties ar kādu skopjieti nav grūti.

Kosmosa kuģim līdzīgā fasāde

Pilsētas vizītkarte ir neparastas ēkas un statujas. 1963. gadā zemestrīcē tika iznīcināti 80% Skopjes ēku. Pēc tam tika rīkots konkurss, kura uzvarētājs – slavenais japāņu arhitekts Kendzo Tange – ieguva iespēju īstenot savas neparastās idejas, ceļot jauno Skopji. Sākumā tas viss var radīt izbrīnu vai pat šoku, taču ar laiku šī kosmosa kuģim līdzīgā pilsētas fasāde sāk fascinēt. Cilvēkam ar humora izjūtu Skopjē katru dienu ir jautri.

Statuju pilsētā ir tik daudz, un tās ir tik dažādas, ka jēgu un saprātu meklēt ir velti. Blakus mierīgi sadzīvo 2000 gadu seni karavadoņi, kara partizāni, dīvaini dzīvnieki un meitenes ar iepirkumu somām. Šeit var organizēt sacensības, cik daudz statuju iespējams iekļaut vienā fotogrāfijā. Vai arī rīkot skulptūrām veltītu fotomaratonu – tam gan būs nepieciešamas vairākas dienas. Pretrunīgākais Skopjes vides objekts ir nesen uzceltā Maķedonijas Aleksandra strūklaka. Aleksandrs Lielais ir viens no daudziem strīdus objektiem starp Maķedoniju un Grieķiju, un tā uzcelšana pilsētas galvenajā laukumā diez vai veicinājusi valstu sadraudzību.

Visu pilsētas metamorfožu pamatā ir projekts Skopje 2014, kas paredz ēku celtniecību, lai mēģinātu restaurēt Skopji, kāda tā bijusi pirms traģiskās zemestrīces. Vēlme atgūt iepriekšējo pilsētas seju ir saprotama, taču izmisīgie centieni no jauna būvēt vēsturi var izskatīties komiski. Projekta aizstāvji apgalvo, ka jaunās ēkas un skulptūras padara pilsētu pievilcīgāku tūristiem. Oponenti norāda, ka milzīgie naudas līdzekļi būtu jānovirza uz akūtām problēmām valstī – tādām kā bezdarbs un sliktā infrastruktūra. Citi smejas, ka XXI gadsimtā celtu triumfa arku var apskatīt laikam gan tikai Skopjē.

Mākslas galerijas turku pirtīs

Skopjes lielākā vēsturiskā vērtība ir XV gadsimtā celtais akmens tilts. Tas savieno galveno laukumu pilsētas modernajā daļā ar turku vecpilsētu. Paejot vien 300 metru tālāk, jūs nokļūsiet pilnīgi citā vidē, kurā nav iespiedušās statujas un ērmīgā arhitektūra, jo zemestrīce brīnumainā kārtā pasargājusi tieši šo pilsētas daļu, kas tagad ir Skopjes vēsturiskā sirds. Šo vietu ar nosaukumu Čaršija pašlaik apdzīvo galvenokārt albāņi, taču atmosfērā iebalzamētas 500 gadu ilgās osmaņu okupācijas pēdas – cilvēku dzīvesveidā, virtuvē un tirdzniecības paradumos.

Šeit noteikti jāapmaldās mazo ielu labirintā, jābrīnās par skatlogos izstādītajām kleitām, jāiedzer turku tēja (par 10 santīmiem), jābauda tradicionālie stiklotās krāsnīs gatavotie ēdieni, jāsagaida lūgšanu laiks un jānoklausās aicinājuma dziesmas no daudzajiem minaretiem, un jāapmeklē vecās turku pirtis, kas tagad pārvērstas mākslas galerijās. Īpašs uzdevums Čaršijas tālākajā galā uzmeklēt Skopjē vecāko limonādes mašīnu un nogaršot glāzi tās spēcinošā eliksīra.

Čaršija ir lieliska vieta, lai iepazītos ar Balkānu virtuvi Maķedonijas izpildījumā – grilētu malto gaļu, ko šeit dēvē par kebabu, pupu sautējumu Tavče gravče, ģeniāli vienkāršo Šopska salata vai maltu papriku un citu dārzeņu miksli ar visai latvisku nosaukumu Ajvar. Neaizmirstiet izmēģināt vietējo Skopsko alu un fantastisko Maķedonijas vīnu. Čaršijā ir vinotēka, kurā var nogaršot vīnus un daudz par tiem uzzināt. Šeit ir jāgrēko arī starp ēdienreizēm – uz ielām tirgo riekstus, grilētu kukurūzu un ēdamos kastaņus. Mazās turku bodītes kārdina ar nešķīsti saldo un gardo baklavu, un nav viegli paiet garām saldējumam, kas maksā 10–20 santīmu.

Čaršijas tālākajā galā atrodas liels tirgus ("čaršija" turku valodā nozīmē "tirgus"). Šeit, gluži kā Rīgas Centrāltirgū, var nopirkt visu – sākot no katliem un beidzot ar svētbildēm un drēbēm. Tā kā tirgū iepērkas daudz musulmaņu, liela daļa sortimenta ir domāta viņiem – piemēram, vairāki veikali piedāvā plašu sieviešu galvas lakatu izvēli, turku mūziku utt.

Vakarā Čaršija pārvēršas līdz nepazīšanai un kļūst par Skopjes ballīšu centru ar stilīgiem bāriem un klubiem. Nepalaidiet garām koncertus, kultūras pasākumus un diskotēkas, kas tiek rīkotas nedaudz slēptās vietās – aptuveni 400 gadu senās tirgotāju viesnīcās Kapan An un Kuršumli An.

Pacietības pārbaudījums

Viena no slavenākajām Skopjes ēkām ir bijusī dzelzceļa stacija (tagad – Skopjes muzejs), kas daļēji tika izpostīta zemestrīcē. Tās fasādē redzams liels pulkstenis, kas apstājās 1963. gada 26. jūlijā pulksten 05.17, glabājot skumju atgādinājumu par 1000 cilvēku dzīvībām, kuras zemestrīce nežēloja. Blakus muzejam atrodas Tito – ilggadējā Dienvidslāvijas diktatora – kreiso spēku partijas birojs – ar vadoņa plakātiem apkarināta istabiņa, kurā daži padzīvojuši cilvēki dzīvo nostalģijā par dižo Dienvidslāviju.

Ejot prom no Skopjes muzeja pa maršala Tito ielu, nonāksiet pie Mātes Terēzes muzeja, kas ir apmeklējuma vērts kaut vai neparastās arhitektūras un interjera dēļ. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Māte Terēze dzimusi Skopjē – vietējie ar to ļoti lepojas, un muzeja gids māk aizraujoši iepazīstināt ar viņas dzīves gājumu. Šeit – atšķirībā no Skopjes muzeja – skatāmas arī lielas fotogrāfijas ar Skopji pirms zemestrīces.

Maķedonijas revolucionāru muzejs ir pārbaudījums pacietībai. Ja esat gatavi pavadīt divas stundas vaska leļļu pasaulē, gidi jums izstāstīs visu valsts vēsturi maķedoniešu versijā (jo Balkānos vēstures versija katram ir sava) un atklās daudzu Skopjē esošo skulptūru personības.

Skopje nav īpaši zaļa pilsēta, taču pilsētas parks ir patīkama oāze pavisam tuvu centram. Izejot no parka dienvidu pusē, sākas rajons Debar Malo, kas pirms zemestrīces bija Skopjes lielākais lepnums. Šeit joprojām slejas dažas interesantas jūgendstila ēkas.

Sikspārņu alu labirints

Skopjei pāri slejas Vodno kalns, kura galā uzceltais milzīgais Tūkstošgades krusts naktīs spīd un neļauj sajaukt debespuses. Skaidrā laikā no šejienes var redzēt visu pilsētu. Īpaša vieta Skopjē ir Šuto Orizari rajons jeb Šutka, ko daudzi maķedonieši nepelnīti uzskata par neinteresantu vai pat bīstamu vietu. Šeit vienkopus dzīvo ap 13 000 čigānu – tā ir lielākā romu tautības teritoriālā kopiena Eiropā. Te var iepirkties lielajā un ļoti lētajā tirgū, apskatīt turīgo romu apdzīvotās krāsainās mājas un apjaust arī trūcīgo cilvēku dzīves sūrumu – tas viss kopā veido priekšstatu par īpašo romu kultūras kolorītu. Interesants fakts Emira Kusturicas filmu faniem – daļa no tām filmētas tieši Šutkā.

Obligāts apskates objekts ir blakus Skopjei esošais Matkas kanjons un ezers. Lai arī mākslīgi izveidots, ezers lutina acis ar savu neparasto zaļumu, kas it kā atstaro apkārtesošo kalnu košās krāsas. Šeit var noīrēt laiviņu (par laivas cenu var un vajag kaulēties) un apskatīt sikspārņu pilnās iespaidīgās alas, kuras kopā ir ap septiņdesmit, un dažas ir pat 400 metru dziļas. Alternatīva ir ainaviska delikatese – dažas stundas ilgs pārgājiens gar ezeru. Drosmīgākie var arī nopeldēties allaž ledusaukstajā ūdenī.

Skopje ir droša un draudzīga vieta, no kuras var sākt apceļot Balkānus, tepat blakus ir Albānija, Kosova, Serbija, Bulgārija un Grieķija. Skopjes autoosta ir savienota ar daudziem galamērķiem, pat Stambulu. Raugoties uz sarkanajiem divstāvu autobusiem, kas kursē ap tikko pabeigto triumfa arku, gar mošejām un pareizticīgo baznīcām, var rasties sajūta, ka pilsētai nav savas sejas. Tomēr tie ir maldi, jo tāda ir Balkānu identitāte – galvu reibinošs mikslis vēl nepieradinātā Eiropas daļā. 

Noderīga informācija

Maķedonijas valūta ir denāri (1 lats – 90 denāru)

Valsts oficiālais nosaukums ir Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (angļu valodā – FYROM)

Oficiālā rakstība ir kirilica

Pilsēta ir droša, taču esiet gatavi, ka daudzās centra kafejnīcās bērni mēdz ubagot vai pārdot sīkumus. Ja kāds neatkāpjas, nebaidieties izteikt stingru noraidījumu

Ieturēt maltītes iesaku vienkārša izskata tradicionālajās kafanās, nevis uz tūristiem orientētajos restorānos

Uz Skopji var lidot caur Vīni, Ļubļanu vai Stambulu. Maķedonijas Aleksandra vārdā nosauktā lidosta atrodas 25 minūšu attālumā no pilsētas centra

Skopjes autoosta un vilcienu stacija atrodas viena otrai blakus. Pēdējā ir diezgan sliktā stāvoklī, taču piedāvā lētus vilcienu reisus uz citām Maķedonijas pilsētām, kā arī dažām kaimiņvalstīm 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lielās cerības

Ik gadu mēs gaidām brīnumu – kādas Latvijā tapušas filmas iekļaušanu oficiālajā Kannu kinofestivāla skatē. Jo kaut kad taču tam ir jānotiek, par spīti visam!

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja