Ja jums ir plašs dārzs un saulainas aizvēja vietas, tur varētu patikt augt vīnogām. Daudzi tās audzē kā dekoratīvu elementu ēku sienas vai žoga nosegšanai, vienlaikus iegūstot arī nelielu vīnogu ražu. Savukārt vīna darīšanas entuziasti lepojas, ja maksimāli tālu ziemeļu rajonos iespējams iegūt kvalitatīvas ogas, no kurām izdodas labs vīns. Arī Latvijā arvien vairāk attīstās vīnogu audzēšana un galda vīnogas izaug lielas un aromātiskas. Tikai jāzina daži knifiņi un jābruņojas ar pacietību, jāuzkrāj pieredze, jo vīnogu audzēšana prasa laiku un iemaņas.
Stādīšanai svarīga vieta un šķirnes izvēle. Latvijas apstākļiem piemērotākās šķirnes ir ar agru ienākšanās laiku (veģetācijas periods līdz 120 dienām), lai ogas pagūtu nogatavoties arī vēsākās vasarās, turklāt mūsu apstākļiem derēs tās, kuru ziemcietība būs līdz -25 grādiem. "Vīnogām nepieciešams siltums un gaisma, svarīgs ir arī augsnes sastāvs," stāsta Vīnogu dārza saimnieks agronoms Edgars Zihmanis.
Populārākās pasaulē esot trīs vīnogu pamatsugas – viena no tām ir Amerikas vīnoga (Vitis labrusca), kas visbiežāk sastopama arī Latvijā. Suga izceļas ar augstu ziemcietību, bet diemžēl zemu ogu kvalitāti. Ogu miziņa ir bieza, iekšā tai ir sēklas un recekļveida mīkstums, kas grūti atdalāms no mizas.
Latviešu vīnogu audzētājiem cieņā ir Paula Sukatnieka, zināmākā latviešu vīnogu speciālista, selekcionētās šķirnes. Zihmanis skaidro, ka tās ir radniecīgas vīnogu šķirnei Alfa, kas ir tipisks Amerikas vīnogu meženis, kura raža Latvijas apstākļos nekad īsti nenogatavojas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 23. maija, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!