Brīnišķīgi smaržo, dod
gardas ogas, piesaista apputeksnētājus – tāda ir zelta
jāņoga (Ribes aureum). Latvijā lielākā zelta jāņogu kolekcija ir Nacionālajā botāniskajā dārzā, bet arī dažādās stādaudzētavās pieejami
šā auga dēsti.
Augiem, tāpat kā cilvēkiem un dzīvniekiem, ir katram savs temperaments. Kā atrast īsto, stāsta blogere Dace Alpa, kuras zaļo balkonu, šķiet, pamanījis ikviens Instagram lietotājs.
Laikapstākļi vēsta – rudens ir tepat aiz stūra un dārzos turpinās aktīva ražas novākšana un augsnes gatavošana pavasara sezonai, taču šobrīd nedrīkst aizmirst arī par telpaugiem, lai tie varētu veiksmīgi pārdzīvot gada tumšāko periodu. Vasarā notikusi aktīva augšana, augi ir saņēmuši gan vairāk gaismas, gan barības vielu, un, iespējams, tiem vajadzīgs jauns puķupodiņš. Arī citas ikdienas augu aprūpes nianses ir svarīgas.
Kaut arī lavandas audzēšana saistās ar romantiskām Provansas ainavām, kur violeti dūmakainie ziedu lauki sniedzas teju līdz horizontam, šo aromātisko augu itin veiksmīgi ir izdevies "pieradināt" arī Latvijā. Pēdējo gadu maigās ziemas un karstās, saulainās vasaras lavandu audzēšanai ir jo sevišķi pateicīgas, kaut arī augs atkarībā no šķirnes spēj izturēt pat -10 grādu un vēl zemākas temperatūras. Šķirņu lavandai ir daudz – Sējas novada Klīvēs saimniecībā Annas lavandas vien sastopamas 25 lavandu šķirnes.
Salaspils Nacionālā botāniskā dārza siltumnīcās uzziedējušas populārākās un iecienītākās vasaras puķes – gan apstādījumiem, gan balkonu noformēšanai. Botāniskais dārzs gaida ciemos visus puķu mīļus!
Mākslinieces Hilarijas Vateras Feilas darbi pārsteidz ar trauslumu, savā ziņā naivumu un vienkāršību, kaut uzreiz jau ir skaidrs, ka to tapšanā ieguldīts liels darbs, zināšanas un pacietība. Hilarija veido izšuvumus uz augu lapām. Viņas darbi ir filigrāni un precīzi izstrādāti, tie dažādās izstādēs apceļojuši pasauli un atrodami vairāku modernās mākslas centru, uzņēmumu un privātajās kolekcijās. Radoši darbi ar dabas materiāliem nav tikai bērnu un botāniķu aizraušanās!
Ķimenes ir garšaugs, kas pazīstams ne tikai katram latvietim – iespējams, tas ir viens no vissenāk un plašāk izmantotajiem garšaugiem Eiropā jau kopš viduslaikiem. Par ķimeņu izmantošanu Anglijā vēsta avoti, kas datēti ar 1440. gadu. Vēsturnieki apgalvo, ka ķimenes pirms vairāk nekā 5000 gadiem uzturā lietojuši arī senie ēģiptieši. Ķimenēm senatnē tika piedēvēta arī mitoloģiska nozīme – tās tika uzskatītas par uzticības un taisnīguma simbolu. Piemēram, Vācijā līgavainis un līgava likuši kabatās pa saujiņai ķimeņu, tā apsolot uzticību viens otram.
Strelīcija ziedu veikalos nav nekāds retums, taču to nevarētu dēvēt arī par vienu no populārākajiem ziedaugiem. Tās iecienījuši mazliet ekstravaganti ļaudis, kam būtiski piešķirt interjeram spilgtu akcentu neparastu augu formu veidā. Lielākoties strelīcijas pieejamas griezto ziedu veidā, bet tās iespējams audzēt arī puķpodos mājās, ne tikai botāniskajos dārzos.