Viesnīcu bizness izjūt pārmaiņas
Covid-19 pandēmija ir devusi smagu triecienu visai ceļojumu industrijai, turklāt ne tikai tūroperatoriem un pasažieru pārvadātājiem, bet arī viesnīcām.
Magda Riekstiņa
Kam krīze ir izdevība?
Jebkura krīze ir arī izdevība – šāda frāze bieži dzirdama saistībā ar situāciju, ko radījusi Covid-19 pandēmija. Konkrētu uzņēmumu un arī nozaru 2020. gada finanšu dati, ko publisko gan aģentūra LETA, gan kompānija Lursoft, gan vēl citi informācijas avoti, rāda, ka vismaz īstermiņā ieguvēji ir informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi un visas tās jomas, kuras gan var, gan arī prot preces un pakalpojumus pārdot attālināti.
Vērojami būtiski algu kontrasti
Lai saprastu, ka sabiedrību maldinošs ir dažu politiķu un valsts iestāžu darbinieku bieži kultivētais apgalvojums, ka Latvijā valsts sektorā ir zems atalgojums, bet privātajā sektorā – augsts, ir vērts ielūkoties datos, ko apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, (CSP) un arī pētījumā, ko, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, veikusi kompānija Lursoft.
Atbildība par obligātumu
Visai temperamentīgās un asās diskusijas, ko Latvijas sabiedrībā raisa vakcinācija pret Covid-19, šajā vasarā ir kļuvušas par dominējošu aktualitāti sociālajos tīklos, kā arī dažādu mediju sižetos un slejās. Racionāla izvēle, protams, ir vakcinēties, taču vērojams arī, ka tiem, kuri nevakcinējas, ir cilvēciski saprotami argumenti, kas saistīti ar vecumposmu, veselības stāvokli un dzīvesveidu, piemēram, var saprast, ka vakcinēties nesteidzas jauni, introverta rakstura lauksaimnieki, kuru veselība ir lieliska, vai cilvēki, kuriem vismaz pašu subjektīvajā ieskatā reiz, ilgi pirms Covid-19 parādīšanās, slikta pašsajūta bijusi pēc kādas citas vakcīnas. Taču pavīd arī sazvērestības teorijas, kurās sajaukta kopā politika un epidemioloģija, un tiek tiražēts apgalvojums "valdība mums grib ieriebt, liekot vakcinēties".
Mazumtirdzniecība pielāgojas apstākļiem
Šovasar veikali par pircēju trūkumu nevar sūdzēties, taču ir bažas par jauniem ierobežojumiem rudenī.
Bez drosmīgām idejām neiztikt
Covid-19 pandēmijas laiks liek domāt radoši un veidot inovatīvus tūrisma piedāvājumus. Lai tūristi kādā galamērķī uzturētos ilgāk par pāris stundām, ir svarīgi, lai tur būtu pieejamas laika pavadīšanas iespējas ceļotājiem ar dažādu gaumi. Savukārt daudzveidīgi piedāvājumi nav īstenojami bez uzņēmumu un pašvaldību sadarbības. Šādi secinājumi izskanēja diskusijā Koprade tūrismā – kā konkurēt sadarbojoties?.
Vienojošais veiksmes faktors – eksports
Lai gan Covid-19 pandēmija ir radījusi nestabilitāti visā tautsaimniecībā, tomēr biznesa finansēšana nav apstājusies. Diena pagājušajā nedēļā jau vēstīja par finansējumu lauksaimniecības uzņēmumiem un par šo uzņēmumu attīstības plāniem. Šoreiz, tēmu turpinot, – par finansējumu rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas reģionos, un šo uzņēmumu izaugsmes iecerēm.
Pārdalīšana nav risinājums
Diskusijās par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kam uzmanību pievērsa no 1. jūlija ieviestā nodokļu reforma, tiek piemirsts kāds būtisks aspekts – lai pēc iespējas augtu VSAOI iemaksātās summas, svarīga ir ne tikai likme un nomaksas nosacījumi, bet arī ienākumu lielums.
Cer izmantot tramplīnu uz Līča valstīm
Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2020, kas notiks Dubaijā (Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE)), ir pastiprinājusi interesi par sadarbības perspektīvām ar AAE un citām, tuvumā esošajām valstīm.
Neuzticēšanās laiks
Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja kompānijas Kantar pētījums, kas atklāja, ka tikai 7% iedzīvotāju uzskata – Latvija lietderīgi izmantos Atveseļošanas fonda (AF) līdzekļus, kas paredzēti tam, lai mūsu valsts un citas Eiropas Savienības dalībvalstis atgūtos no Covid-19 krīzes. Tajā pašā laikā 72% respondentu netic, ka 1,82 miljardi eiro, kas ir pieejami Latvijai, tiks izlietoti lietderīgi. (Par šo pētījumu lasāms portālā Skaties.lv, un tas tika apspriests RīgaTV24 raidījumā Preses klubs.)
Politiķiem jārada stabilitāte
Pretrunīgi vērtētās izmaiņas nodokļu jomā, kas ieviestas no 1. jūlija un attiecas galvenokārt uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), var izraisīt tālejošas sekas. Vispirms jau politiskā aspektā.
Biznesa finansēšana nav apstājusies
Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz uzņēmumu spēju piesaistīt finansējumu, un apmēram pusei uzņēmumu ir labs kredītreitings, turklāt arī finansējuma atteikumu īpatsvars nav palielinājies, rāda bankas Citadele statistika par vidējo un mazo uzņēmumu kredītspēju.
Līderus kritizē daudzi
Valsts kanceleja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora atlases komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta". Tas sabiedrībā rosināja diskusiju par darbu Latvijas labā, respektīvi, augstos amatos valsts iestādēs.
Bīstamie tālruņa zvani
Pēdējā laikā gan Latvijas Banka, gan vairākas komercbankas, gan Valsts policija brīdina iedzīvotājus par finanšu krāpnieku aktivizēšanos, turklāt šajā gadījumā blēžu centieni izkrāpt naudu nav saistīti ar viltotām e-tirdzniecības vietnēm, dīvainām kriptovalūtu shēmām vai citām tikai interneta lietotājiem bīstamām blēdībām, bet gan ar zvanīšanu pa tālruni.
Aviopasažieru skaits pieaug
Tiek prognozēts, ka Eiropā aviopasažieru pārvadājumu nozare tādus apjomus, kādi bija pirms Covid-19 pandēmijas, sasniegs tikai 2024. gadā. Tajā pašā laikā dažādas aptaujas visai stabili rāda, ka jau šovasar doties ārvalstu ceļojumā plāno aptuveni 60% respondentu. Jaunākie publiskotie gaisa satiksmi raksturojošie dati apliecina, ka lidmašīnu pasažieru skaitam ir tendence augt.
Tūrismu balsta individuālie ceļotāji
Viļņas muzejos, veikalos un kafejnīcās jālieto sejas maska, bet uzrādīt Covid-19 sertifikātu tur neprasa.
Izaicinājums – vienot Eiropu
Nesen Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā publiskoja "ikgadējo atskaiti par [no Latvijas ievēlēto] deputātu paveikto un padarītā devumu Latvijas iedzīvotājiem".
Zema alga, lēna vakcinācija
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra interneta vietnē ievietotā karte, kurā atainots pret Covid-19 vakcinēto, 18 gadu vecumu sasniegušo eiropiešu īpatsvars, atgādina karti, kas ataino Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja Eurostat datus par minimālās algas lielumu ES dalībvalstīs, respektīvi, kur zema alga, tur lēna vakcinācija. Zemāka minimālā alga ir Bulgārijā – 332 eiro, augstākā Luksemburgā – 2022 eiro. Jūlija vidū Bulgārijā vienu vakcīnu bija saņēmuši 17,6% no visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, bet vakcināciju noslēguši 15,8%. Turpretī Luksemburgā vienu vakcīnu bija saņēmuši 73,9%, bet vakcināciju noslēguši 54,5% pieaugušo.
Cīņa pret blēdībām e-vidē
Plāno stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistē.
Atbalsts būtu jāturpina
Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem
Atbalsts būtu jāturpina
Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem.
Uzņēmējdarbības vide nav sastingusi
Arī Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā tiek dibināti jauni dažādu nozaru un mērogu uzņēmumi.
Ir plāna projekts. Kas tālāk?
Finanšu ministrija 9. jūlijā paziņoja, ka "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām". Arī Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īpaši uzsvēris, ka "reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām".
Šovasar cer uzņemt ārvalstu tūristus
Pandēmijas laikā ir uzplaucis dabas tūrisms, kā arī attīstījušās aktīvās atpūtas iespējas un digitālie risinājumi.
Lai neticētu dezinformācijai
Nepieciešamība novērst dezinformāciju ir tēma, kas ietverta šonedēļ Strasbūrā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas aktualitāšu sarakstā. "EP deputāti vēlas visaptverošākas pilnvaras Eiropas Savienības (ES) Stratēģiskās komunikācijas darba grupai, kas izveidota, lai cīnītos, piemēram, pret Kremļa dezinformācijas kampaņām ES, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs," skaidro EP Preses dienests.
Jāvērtē gan cenu, gan programmu
Plānojot ceļojumu, izvēlies uzticamu tūrisma aģentūru! Šādu ieteikumu cilvēkiem, kuri šovasar Covid-19 pandēmijas apstākļos vēlas ceļot, sniedz Ārlietu ministrija un skaidro: "Labākais padomdevējs ceļojuma plānošanā ir tūrisma aģentūras. Nozares profesionāļi pārzina situāciju ārvalstīs, palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un zinās, kā rīkoties saslimšanas vai karantīnas gadījumā." Jāatgādina, ka Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kā arī citām iestādēm un organizācijām jau jūnijā aizsāka informatīvo kampaņu Ceļo apdomīgi.
Uz e-veikalu. Uz iepirkšanās centru
Līdz ar klātienes tirdzniecības ierobežojumu mazināšanu pierimusi attālinātās iepirkšanās izaugsme, kas maijā gada griezumā bija tikai 6%, bet martā – pat 47%. To uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
Mūsu politiskie hameleoni
Vēlēšanās, it īpaši Saeimas vēlēšanās atdodot balsi par kādu politisko spēku, vēlētāji gaida, ka šis politiskais spēks rīkosies atbilstoši tā tēlam un reputācijai. Tiem, kuri balsoja par Jauno Vienotību (JV), nevajadzētu brīnīties, ka tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), jo JV finanšu ministrs Jānis Reirs par šādu ideju runā jau gadiem. Tomēr, tā kā JV sevi dēvē par racionālu partiju, JV vēlētājs var justies vīlies par VSAOI izmaiņām izvēlēto brīdi – Covid-19 pandēmijas otro vasaru, kad daudzas nozares vēl nevar pilnvērtīgi strādāt, turklāt vakcinācijas tempa ziņā mūsu valsts nav Eiropas Savienības pirmrindniece, un nav zināms, vai rudenī atkal nenāksies ieviest daudzus ierobežojumus.
Eiropas ceļojumu vasara
Neilgi pirms Covid-19 pandēmijas tūrismam veltītajās izstādēs un konferencēs politiķi, uzņēmēji, nozares eksperti, kā arī paši tūristi uzsvēra: ceļošana ir kļuvusi vieglāka, vienkāršāka, ātrāka un pieejamāka nekā jebkad agrāk. tagad situācija ir mainījusies. Tomēr, ja šajā vasarā gribas doties ārvalstu ceļojumā, tad iespējams tas ir jādara. Vienīgi jārēķinās ar jaunām prasībām un jāatceras par epidemioloģisko piesardzību.
Ne tikai vieno, bet arī šķeļ
Tieši no šodienas, 1. jūlija, Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā ES digitālais Covid sertifikāts. Šis sertifikāts, kā skaidro Eiropas Parlamenta Preses dienests, apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai veikusi testu, kura rezultāts ir negatīvs, vai jau ir pārslimojusi Covid-19. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsver, ka "ES digitālā Covid sertifikāta mērķis ir pandēmijas laikā atvieglot drošu un brīvu pārvietošanos ES". Kopsavilkums no tās informācijas, ko sniegušas ES institūcijas, ir tāds, ka, ja vien kādā no 27 dalībvalstīm dramatiski nepasliktināsies epidemioloģiskā situācija, šis sertifikāts ļaus pa ES ceļot bez ierobežojumiem, piemēram, bez pašizolācijas.