Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Magda Riekstiņa

Baltijā būtiskus kontrastus pagaidām nesaskata

Situāciju Latvijā vajadzētu salīdzināt ar situāciju abās pārējās Baltijas valstīs, nevis tādās valstīs, kurām ir gluži atšķirīgi politiskie un ekonomiskie, kā arī vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. Šāds apgalvojums saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radīto ekonomisko krīzi izskan bieži.

Vai mazinās nabadzību?

Jēdzienu "Atveseļošanas un un noturības mehānisms" (ANM) tuvākajā laikā mēs dzirdēsim bieži. ANM ir Eiropas Savienības (ES) mērogā koordinēts projekts, kura mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes radīto ietekmi. Finanšu ministrija skaidro, ka "darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara". Tiek solīts, ka Latvijai pieejamais finansējums būs 1,65 miljardi eiro, bet tas var augt un pārsniegt divus miljardus.

Vakcīnas nav politisks šovs

Vakcinācija patlaban tiek uzskatīta par taisnāko ceļu, pa kuru ejot var sasniegt Covid-19 izplatības mazināšanos, ierobežojumu atcelšanu un atgriešanos pie tādas dzīves, kāda bija ierasta līdz pandēmijai.

Svētki kompromisu valdībai

Nesen, 23. janvārī, apritēja divi gadi, kopš tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. 22. janvārī Valsts kancelejas Komunikācijas departaments izplatīja valdības darbu slavinošu preses relīzi, kas bija uzrakstīta tik patētiskā stilā, ka varētu sacenties ar produktus reklamējošām relīzēm, ko medijiem sūta sabiedrisko attiecību aģentūras. Turklāt preses relīzes par to, ka "Krišjāņa Kariņa valdībai aprit divi gadi", sadaļā Nodokļu politikas uzlabošana, atbalsts uzņēmējiem un vietējiem ražotājiem bija ignorēti nodokļu reformas diskutablie aspekti, uz kuriem norādījuši uzņēmēji, radošās inteliģences pārstāvji, kā arī ekonomikas eksperti.

Digitalizācija, distancēšanās un uzticēšanās

Somija ir valsts, kurā Covid-19 izplatība šīs nedēļas pirmajā pusē bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES). Protams, pandēmija vēl nav beigusies, un dažādu valstu pieredze jau ir apliecinājusi – Covid-19 statistika mēdz mainīties ļoti strauji, tomēr, spriežot pēc šonedēļ pieejamajiem datiem, Somija spēj veiksmīgi kontrolēt Covid-19 izplatību.

Skopais allaž maksā divreiz

Nesen kāds ietekmīgās politiskās partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvis mikroblogošanas vietnē Twitter kategoriskā formā paziņoja, ka tiem cilvēkiem, kuriem Covid-19 pandēmijas laikā aizliegts strādāt ierastajās profesijās, jāpārkvalificējas, nevis jāprasa pabalsti. Taču šī norāde ir tik neloģiska, ka to nevar atstāt bez ievērības un tā ir jāatspēko.

Vērtēšanas laiks ministram

Nesenā Veselības ministrijas vadības maiņa, kad Ilzei Viņķelei (AP) nācās šķirties no amata un ministra portfeli ieguva Daniels Pavļuts (AP), aktualizēja diskusiju par to, kādas prasības mūsu sabiedrība vispār izvirza ministriem.

Ja nav vēlētāji, tad nerūp?

Tikmēr, kamēr mūsu valsts liberālie un centriskie politiskie spēki, respektīvi, Attīstībai/Par! un Jaunā Vienotība, sabiedrības uzmanību pievērš ar diskusijām par tādām racionālām tēmām kā vakcinācijas pret Covid-19 organizēšana un atbalsta mehānismi krīzes skartajām nozarēm, tikmēr konservatīvā virziena pārstāvji ar milzīgu intensitāti koncentrējušies uz tādu ar Covid-19 pandēmiju nesaistītu tēmu kā jēdziena "ģimene" skaidrošana.

Pandēmijas aktualitāte – virtuālās tūres

Pagājuši jau desmit mēneši kopš aizvadītā gada marta vidus, kad Latvijā un daudzās citās valstīs tika ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas būtiski samazināja pulcēšanās un pārvietošanās iespējas un līdz ar to spēcīgi iedragāja tūrisma un starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu.

Prioritāte – Covid-19 krīzes pārvarēšana

Portugāles galvaspilsētas Lisabonas centrā esošā arka šā gada pašā sākumā tika izgaismota dzeltenā un zilā krāsā. Tās ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās krāsas, un spoži mirdzošā arka, kas atrodas Lisabonas slavenās gājēju ielas Rua Augusta galā, netālu no Težu upes, simboliski norādīja uz to, ka 1. janvārī sākās Portugāles prezidentūra ES Padomē.

Ir sācies vēlēšanu gads!

Sabiedrības uzmanība patlaban ir koncentrēta uz Covid-19 izplatību un tās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šis ir vēlēšanu gads. Centrālā vēlēšanu komisija plāno, ka pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā (izņemot Rīgu) norisināsies 5. jūnijā. 2020. gadā gūtā pieredze gan liecina, ka Covid-19 pandēmija var ieviest korekcijas jebkādos plānos, tomēr skaidrs, ka līdz pašvaldību vēlēšanām nav tālu. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanas ir paredzētas nākamgad, ne vēlāk par 1. oktobri.

Vakcīna klāt! Kas tālāk?

Aktualitāte mūsu valstī un arī daudzviet citur pasaulē patlaban ir vakcinācija pret Covid-19. Distancējoties no radikāliem vakcinācijas pretiniekiem, sazvērestības teoriju faniem un anarhistiskiem opozicionāriem, kuri kritizē pilnīgi visu, ko rosina valdība, ir vērojams, ka daudziem cilvēkiem attieksme pret sākto vakcināciju ir piesardzīgi atbalstoša. Tas liek domāt, ka iecere mazināt Covid-19 riskus ar vakcīnas palīdzību varētu izdoties, un te nav runa tikai par Latviju vai Eiropas Savienību, bet kopumā par pasauli.

Krīze mudina domāt par uzkrājumiem

Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā nestabilitāte ir aktualizējusi uzkrājumu veidošanas nepieciešamību.

Politiķu radītie pārsteigumi

Sākot Jauno gadu un atskatoties uz aizvadīto, jāteic, 2020. gads ir bijis pārsteigumu gads. Kas uz Covid19 globālās pandēmijas fona pārsteidza Latvijā?

Vai šajā gadā skanēs aicinājums "Paliec mājās!"?

Laiks, kas pavadīts pie interneta, pulcējoties retāk un ceļojot mazāk nekā ierasts – tā var raksturot desmit mēnešus, kas pagājuši kopš pērnā gada pavasara, kad Latvija un citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sastapās ar Covid-19 pirmo uzliesmojumu un populārs kļuva aicinājums "Paliec mājās!".

Ārējās tirdzniecības nākotne ir neskaidra

Lai gan Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē starptautiskos pasažieru pārvadājumus, tomēr ir bijušas situācijas, kad ierobežojumi atstājuši iespaidu arī uz kravu plūsmām.

Bez politiskām autoritātēm

Neilgi pirms Ziemassvētkiem sabiedriskais medijs LTV1 bija spējis pārvarēt tam raksturīgo aizraušanos ar vienveidīgu, sakāpināti emocionālu skatījumu uz Covid-19 pandēmijas laiku un piedāvāja analītisku Rīgā notikušo protestu izvērtējumu (LTV1 raidījums Aizliegtais paņēmiens 21. decembrī).

Pastāv cerības pārvarēt Covid-19 krīzi

Lai gan Covid-19 pandēmija ir ļoti atšķirīgi ietekmējusi dažādas Latvijas tautsaimniecības nozares, tomēr ir skaidrs, ka šis ir sarežģīts laiks ne tikai epidemioloģiskā, bet arī ekonomiskā aspektā un ka būs jāveic tautsaimniecības atjaunošana pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu.

Būs jāatjauno ekonomika

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir tēma, kam pēdējā laikā tiek veltīta liela uzmanība gan mūsu valstī, gan citur pasaulē. Lai arī eksperti pagaidām atturas paust, tieši kad Covid-19 pandēmija beigsies un koronavīrusu SARS-CoV-2 varēs uzskatīt par uzvarētu, taču pastāv cerība, ka vakcīna dos pozitīvu rezultātu, Covid-19 draudi vājināsies un līdz ar to mazināsies ierobežojumi, kas ietekmē tautsaimniecību.

Tūrisma jaunā realitāte ir pielāgošanās situācijai

Ātrāk vai vēlāk Covid-19 izplatība mazināsies un ceļošana atsāksies, bet Latvijas tūrisma industrijai šim brīdim jābūt gatavai, lai nezaudētu starpvalstu konkurences cīņā par klientiem. Savukārt to, kad ceļošana atsāksies – nākamā gada pavasarī, vasarā vai rudenī –, patlaban prognozēt nav iespējams. Šādu situācijas raksturojumu sniedz gan tūrisma biznesa, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, un šāds redzējums tika definēts arī nesen notikušajā LIAA organizētajā Tūrisma forumā.

Svarīgs ir protestu mērķis

Protesti pret lēmumiem, kurus jau pieņēmusi vai gatavojas pieņemt politiskā elite, Eiropā un citur pasaulē ir sastopami bieži. Pirms Covid-19 pandēmijas, kad Eiropas Parlamenta plenārsesijas noritēja Strasbūrā, pie parlamenta ēkas regulāri bija vērojams kāds pikets vai līdzīga akcija. Adventes laikā pirms diviem gadiem liela uzmanība tika pievērsta "dzelteno vestu" protestiem Parīzē. Arī Covid-19 pandēmijas periodā daudzviet notikuši dažādi protesti. Tā ka brīnīties par to, ka Latvijā parādās tendence protestēt, nav iemesla, un politiskajai elitei jābūt gatavai šādai situācijai.

Par vienojošu vēstījumu

Aizvadītajā sestdienā notikušie pasākumi, kuros tika kritizēta politiskās elites rīcība Covid-19 krīzes laikā, saasināja diskusiju par to, prot vai neprot mūsu valdība runāt ar sabiedrību.

Viena mūsu valdības kļūda

Pēdējā laikā to, ka sabiedrības uzticēšanās valdībai ir vāja, norādījuši daudzi – ekonomisti, uzņēmēji, komunikācijas eksperti, žurnālisti un vēl citu jomu pārstāvji, kā arī pat politiķi.

Ar spožu ideju nepietiek

Lieliska ideja, bet savdabīga realizācija – tādu iespaidu rada valdības lēmums ierobežot konkrētu preču tirdzniecību brīvdienās.

Svarīgākais – saglabāt uzņēmumus un darbiniekus

Vairāk nekā puse – 53,6% – aptaujāto eiropiešu tuvākajos sešos mēnešos plāno doties ceļojumā. To, iepazīstinot ar Eiropas Ceļojumu komisijas (ECK) veiktās aptaujas datiem, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. (Aptaujas dati tika prezentēti LIAA popularizētajā konferencē, kas bija veltīta situācijai tūrismā.)

Pavīd draudi vārda brīvībai

Patlaban, ieilgušās Covid-19 pandēmijas laikā, ļoti svarīga ir iedzīvotāju un valdības savstarpējā uzticēšanās un, plašāk raugoties, sabiedrības un visas politiskās elites (ne tikai valdības) savstarpējā uzticēšanās. To ļauj secināt ekonomistu, sociologu un citu jomu ekspertu atziņas par to, kā izturēt šo krīzi, ciešot pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Vai jūs ticat mūsu valdībai?

Ierobežojumi, kas pēdējā laikā tiek ieviesti Covid-19 izplatības risku mazināšanai, ir temats, par kuru mūsu sabiedrībā izskan atšķirīgi, pat pretēji viedokļi. Valdība tiek kritizēta gan par pārāk stingriem, gan par nepietiekamiem ierobežojumiem, kā arī par to, ka nosacījumus ir grūti saprast. Turklāt pārmetumi par to, ka daži no ierobežojumiem netiek pietiekami labi izskaidroti, ir nākuši pat no racionālās ekonomistu vides, kuras pārstāvjiem nav raksturīga tendence histēriski lamāt valdību.

Vēršanās pret gudrākajiem

Mēdz sacīt, ka Covid-19 pandēmija atklāj ikvienas sabiedrības vājības. Mūsu sabiedrība uz citu valstu fona neizskatās slikti un vismaz pagaidām nav kļuvusi par negatīvu piemēru epidemioloģiskā vai psiholoģiskā aspektā. Tomēr patlaban, kad kopš Covid-19 pirmā uzliesmojuma Latvijā ir pagājuši aptuveni astoņi mēneši, spilgti atklājas kāda ne īpaši pievilcīga iezīme, kas raksturo mūsu sabiedrību no valdības līdz anonīmiem viedokļu paudējiem internetā.

Ārējos tirgos veicas labi, bet nākotne ir neskaidra

Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.