Brīdī, kad Latvijā tiek lauzti šķēpi par to, kā reformēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes un maksāšanas nosacījumus, Eiropas Savienības (ES) līmenī nav aizmirsta iecere atrast vienotu pieeju minimālā atalgojuma noteikšanai.
Eiropas Zaļā kursa īstenošana visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija tēma, par kuru daudz tika spriests pagājušā gada rudenī un tam sekojošajā ziemā. Savukārt šā gada pavasarī par dominējošo aktualitāti gan mūsu valstī, gan kopumā ES, gan arī citur pasaulē kļuva Covid-19 pandēmija un ar to saistītā krīze. Taču arī šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, Eiropas Zaļā kursa idejas joprojām ir svarīgas.
Aptuveni divas trešdaļas – 67% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir izjutuši Covid-19 krīzi, bet 29% uzskata, ka viņus šī krīze nav skārusi. To, iepazīstinot ar Vēlētāju gaidu pētījuma rezultātiem, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
Ierēdņiem un pat valdībai trūkst izpratnes par vairāku tautsaimniecības nozaru reālo situāciju. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir pamanāms visai bieži. Atsijājot tos viedokļu paudējus, kuriem vienmēr "viss ir slikti" un "pasaule iet uz galu", tomēr jāatzīst, ka plaisa starp uzņēmējdarbības vidi un to vidi, kurā mājo ministrijas un valdība, Covid-19 krīzes laikā ir palielinājusies.
Briselē šajā nedēļā notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesija, un, kā informē EP Preses dienests, viens no šīs plenārsesijas tematiem ir saistīts ar to, ka "EP bruģēs ceļu uz Eiropas atveseļošanu pēc Covid-19" un ka EP deputāti "gatavojas paātrināt procedūru, kas ļaus Eiropas Savienībai (ES) aizņemties 750 miljardus eiro ES Atveseļošanas plānam".
Ideālas nodokļu sistēmas veidošana ir process, ko var uzskatīt par nebeidzamu. Šobrīd Latvijā kārtējo reizi aktualizēts temats par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanā un nodokļu maksāšanas alternatīvajos režīmos. Protams, ka iespējamās pārmaiņas satrauc tos nodokļu maksātājus, uz kuriem tās attiecas, taču ir svarīgi apzināties, ka VSAOI likmes nav vienīgais būtiskais nodokļu sistēmas aspekts
Latviešu valoda un citas valodas Latvijā – šī ir viena no tēmām, ko mūsu sabiedrība uztver ārkārtīgi emocionāli. Nesen sociālo tīklu vidē vētrainas vārdu kaujas izcēlās saistībā ar uzreiz divām septembra sākuma aktualitātēm – Saeimā tika apspriests tas, ka politisko aģitāciju Latvijā varētu veikt ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās, un līdz ar mācību gada sākšanos izraisījās asi strīdi par to, kādas svešvalodas būtu vērts apgūt skolēniem.
Latvijas Ārlietu ministrija savā interneta vietnē nesen ievietoja informāciju par to, ka Ungārijas valdība no 1. septembra ''uz vienu mēnesi ieviesusi jaunus ieceļošanas nosacījumus Ungārijas teritorijā, kas paredz aizliegumu ieceļot ārvalstniekiem''. Ir gan definēta virkne izņēmumu, tomēr kopumā septembrī Ungārija ceļotājiem no Latvijas un daudzām citām valstīm ir slēgta. Jāatgādina, ka pēc mūsu valsts Slimību profilakses un kontroles centra pagājušās piektdienas datiem Ungārija ir t. s. baltā saraksta valsts, jo Covid-19 izplatības rādītāji tur ir relatīvi zemi.
Jaunievēlētajai Rīgas domei (RD) darba periods var izvērsties sarežģīts tādēļ, ka tai var nākties risināt ne tikai tradicionālos politiskos konfliktus un sociālekonomiskos samezglojumus, bet arī tās problēmas, kas var rasties Covid-19 krīzes rezultātā.
Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie nosacījumi ir ietekmējuši arī konferenču un citu pasākumu rīkošanu augstskolu vidē. Ārkārtējā situācija, kas Latvijā ilga no 12. marta līdz 9. jūnijam, mudināja pierast pie pasākumu virtuālā formāta, un ir secināts – šim formātam ir gan plusi, gan mīnusi.
Konferenču un semināru bizness vasarā "pieklust arī normālos apstākļos. Līdz ar to arī pavasarī netika plānots, ka šovasar Rīgā atdzīvosies darījumu tūrisms. Vasarā gan bija vērojama neliela biznesa braucienu atjaunošanās starp Baltijas valstīm. Šie braucieni tika organizēti pēdējā brīdi, un parasti to dalībnieku skaits bija neliels," situāciju raksturo Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) zīmola MEET Riga direktors Aigars Smiltāns.
Balsošana Rīgas domes (RD) vēlēšanās jau sākusies, un visiem, kuriem šajās vēlēšanās ir iespēja balsot, būtu ieteicams aiziet uz vēlēšanu iecirkni un nobalsot atbilstoši savai pārliecībai. Vienīgi vērts ņemt vērā trīs faktorus.
Tūrisms ir Rīgai svarīga nozare. Šāds secinājums izskanēja nesen notikušajā diskusijā, uz kuru tūrisma nozares pārstāvji bija aicinājuši to partiju, kas startē Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanās, politiķus. (Ikviens interesents diskusijai varēja sekot tūrisma ziņu portālā Travelnews.lv.)
Vairāk nekā puse – 63% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais izaicinājums, uzsākot biznesu, ir finansējuma piesaiste. To atklāj Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un kompānijas Norstat veiktais pētījums.
Dzīvojam tādā laikā, kad sociālie tīkli spilgti atklāj sabiedrībā pastāvošos atšķirīgos viedokļus, kas reizēm ir visai diskutabli. Tā piemēram, vēstījums, ka mūsu Ministru kabinets "pieņēmis Ārlietu ministrijas priekšlikumu par 150 000 eiro liela atbalsta sniegšanu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai" (par to informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs), sociālajos tīklos izraisīja reakciju, ko, pārfrāzējot diplomātiski, var formulēt kā neizpratni "kādēļ Latvija dod naudu Baltkrievijai, ja pašiem Latvijas iedzīvotājiem naudas trūkst?".
Latvijā ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs, kuram vajadzētu līdzināties. Patlaban aktuāls ir jautājums, vai Igaunija veiksmīgāk nekā Latvija pārvarēs Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un visu tautsaimniecību kopumā.
Nodokļu sistēmas iespējamās izmaiņas, ko izlolojusi Finanšu ministrija (FM), jau izpelnījušās plašu uzmanību gan Dienas slejās, gan citos medijos, gan sociālo tīklu diskusijās. Tas nav pārsteidzoši, jo nodokļi, veselības aprūpe un izglītības sistēma ir tās trīs jomas, kuras ikviens cilvēks uztver personiski.
Gleznainas, vienlaikus civilizētas, tomēr nomaļas vietas, kurās neapdraud cilvēku pūļi, taču arī nepārņem vientulības izjūta. Izklausās pēc ideāla ceļojuma vasarā, kas aizrit Covid-19 zīmē?
Nenoliedzami šis Covid-19 krīzes laiks ir unikāls, un patlaban jau ir izkristalizējies jautājums – vai Covid-19 sašķels sabiedrību? Uzņēmējdarbības vidē tiek runāts par to, ka Covid-19 izplatības riski un to ierobežošanai ieviestie pasākumi sadala nozares tādās, kas ir ieguvējas (piemēram, e-komercija), tādās, kas ir zaudētājas (tūrisma industrija u. c.), un tādās, kuru darbība tiek ietekmēta tikai minimāli, kā tas ir būvniecībā.
Laikā pirms 13. Saeimas vēlēšanām radās iespaids, ka zemāk pa vēlēšanu kampaņu kvalitātes kāpnēm politiskie spēki vairs nokrist nevar, nevar nodemonstrēt vēl primitīvāku populismu un nevar vēl spilgtāk demonstrēt to, ka uzskata vēlētājus par aprobežotiem cilvēkiem, kuri uzķeras uz tukšu solījumu un emocionālu frāžu āķa. Respektīvi, šķita, ka politiķiem nav vairs zemāk kur krist. Taču priekšvēlēšanu kampaņas pirms 29. augustā gaidāmajām Rīgas domes (RD) vēlēšanām apliecina, ka var iestigt vēl dziļākā populismā nekā pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Par Baltijas vērienīgāko jūras transporta pasažieru mezglu tiek uzskatīta Igaunijas galvaspilsētas Tallinas osta. Te jāpaskaidro, ka uzņēmums a/s Tallinas osta (igauņu valodā – Tallinna Sadam, angļu valodā – Port of Tallinn) juridiskā un administratīvā aspektā ietver gan ostu, kas atrodas tieši pašā Igaunijas galvaspilsētā, gan arī ostas ārpus Tallinas, bet Latvijas tūristiem Tallinas osta asociējas galvenokārt ar pasažieru ostu Igaunijas metropoles vecpilsētas tuvumā.
Mūsu valsts ekonomikā ''negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 izraisītā šoka,'' visai optimistiski situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Nesen tika paziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par atvieglotu nodokļu politiku mazajiem uzņēmumiem, un, kā akcentē LETA, tiek piedāvāts variants: kamēr "apgrozījums mazajā uzņēmumā nesasniedz 12 000 eiro gadā uz vienu nodarbināto, nodokļi nebūtu
jāmaksā".
Latvijas iedzīvotāji šovasar visai aktīvi iepērkas dažādos veikalos, un tas varētu būt skaidrojams gan ar to, ka beidzot tiek veikti tie pirkumi, kas tika atlikti ārkārtējās situācijas trijos mēnešos – aptuveni no 12. marta līdz 9. jūnijam –, gan arī ar to, ka Latvijā un arī citur pasaulē joprojām pastāvošo ierobežojumu dēļ veikalos nonāk tā nauda, kas citos gados tika iztērēta par dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, kā arī par tāliem ārvalstu ceļojumiem.
Pagājušajā nedēļā, raugoties uz dažādiem statistikas datiem, tas, ka iespaids nav iepriecinošs, bija jāatzīst pat pārliecinātiem optimistiem, kuri gan ikdienā, gan virtuālajā vidē distancējas no mūžam vaimanājošajiem ''viss ir slikti'' kulta piekritējiem.
Līdz Covid-19 pandēmijai Latvijas sabiedrības vidusslāņa pārstāvji tajā brīdī, kad vēlējās iegūt mājokli ilgākam laikam, interesējās galvenokārt par dzīvokļa iegādi. Te jāpiebilst, ka, pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Swedbank Finanšu institūta kopīgi veiktā pētījuma datiem, par vidusslāni sevi uzskata 44% Latvijas iedzīvotāju. (Šis pētījums gan tika veikts pirms Covid-19 krīzes.)
