Spriež par ekonomisko migrāciju Eiropas Savienībā
Ekspertu aplēses liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā ierodas aptuveni divi miljoni ieceļotāju. Ierašanās motīvi ir ļoti dažādi.
Magda Riekstiņa
Valsts tēls Covid-19 laikā
Laiku pa laikam Latvijā tiek aktualizēts temats par valsts tēlu. Jāatceras, ka valdības sēdē 31. augustā tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ziņojums, kas paredz, ka "Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus".
Valdība un antivakseri
Mūsu valdībai ar vakcinācijas pret Covid-19 organizēšanu īpaši labi nav veicies.
Pastāv bažas par gaidāmo ziemu
LIAA: pandēmijas laikā mazinājusies skeptiskā attieksme pret ceļošanu pa Latviju.
Migrācijas lielie paradoksi
Eiropas Savienībā (ES) vērojama sabiedrības novecošana – pensionāru īpatsvars pieaug, iedzīvotāju vidējais vecums palielinās, jauniešu, kas sāk savu karjeru, skaits samazinās.
Vienā laivā ar Igauniju
Ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija mūsu zemē bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs.
Jaunieši un finanšu prasmes
Jaunieši lieliski orientējas
digitālajos risinājumos, un
viņu vidū interneta lietotāju
īpatsvars ir ļoti augsts.
Vakcinēšanās kā atbalsts
Ierobežojumus, kas tiek ieviesti patlaban, lakoniski var raksturot ar vārdu "kompromiss". Valdība pieņēmusi tādus lēmumus, lai ikviena no atšķirīgi domājošajām sabiedrības grupām nebūtu ļoti iepriecināta, bet nebūtu arī ļoti vīlusies.
Lentīšu griešanas fani
Nedēļā, kad aktualizēts temats par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, mediķi brīdina par veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un vienas diennakts laikā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums, no kādas, šķiet, paralēlās pasaules pienāk vēstis par dažādiem tā dēvētajiem lentīšu griešanas pasākumiem ar valsts un pašvaldības augstu amatpersonu piedalīšanos.
Birokrāti šķeļ sabiedrību
Līdz ar oktobra sākšanos daudziem iedzīvotājiem ir pienācis laiks maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) atbilstoši nosacījumiem, kas ieviesti no 1. jūlija.
Banknotes vēl turas apritē
Attīstoties tehnoloģijām, pieaug bezskaidras naudas norēķinu popularitāte.
Atbildība sociālajos tīklos
Nesen Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt Niku Endziņu par vainīgu nacionālā naida kurināšanā saistībā ar viņa ierakstiem sociālo tīklu platformā Facebook, sodot viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Par to 23. septembrī vēstīja LETA. Jāpiebilst, ka Nika Endziņa vārds plašākai sabiedrībai kļuva zināms tieši saistībā ar skandālus raisošām izpausmēm virtuālajā vidē. Konkrētajā gadījumā būtiskā frāze, kam vērts pievērst uzmanību, ir "sociālo tīklu platformā".
Eiropa virzās uz digitālo transformāciju
Attālināts darbs, apspriedes tiešsaistē un pārdošana internetā ir risinājumi, kas raksturo mūsdienīgu uzņēmumu.
Vajag pamatot lēmumus
Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 24. septembrī bija 316,7, Igaunijā – 462,1, bet Lietuvā – 506,8, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Jāatgādina, ka SPKC datus par dažādām valstīm publisko reizi nedēļā, un pēdējo nedēļu dati ļauj secināt gan to, ka Covid-19 izplatība aug, gan to, ka ne vien mūsu valsts, bet arī Baltijas kaimiņzemes unikālu, inovatīvu risinājumu pandēmijas apturēšanai nav atradušas. (Latvijā 26. septembrī kumulatīvais rādītājs pārsniedza 400.)
Plāno turpmāk strādāt globālā mērogā
Veselības uzņēmumu
grupa Repharm plāno jaunu
attīstības fāzi un ir izstrādājusi ceļvedi izaugsmes stratēģijai Fit for 2025. Par to Repharm vadības pārstāvji publiski paziņoja pagājušajā nedēļā.
Jauns risks valdībai
Saistībā ar vakcināciju pret Covid19 mūsu valstī izveidojusies paradoksāla situācija – vakcinējusies ir aptuveni puse no visiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem. 21. septembrī pirmo vakcīnu bija saņēmuši 51,7%, bet vakcināciju noslēguši 48,1% to Latvijas iemītnieku, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, vēsta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.
Naudas ieguldījumi pandēmijas laikā
Covid-19 krīzes ietekmē pieaugusi interese par aizdevumiem biznesa veidošanai.
Ceļā uz vienotāku Eiropu
Ekonomisko kontrastu mazināšana Eiropas Savienībā (ES) bija viens no galvenajiem tematiem, par ko pagājušajā nedēļā tika spriests Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas norisinājās Strasbūrā Konferences par Eiropas nākotni ietvaros.
Pie pērtiķiem, granātāboliem un torņiem
Dienvidspānija ir kontrastiem bagāts reģions. Pilsētās ar vēsturisku šarmu apveltīti kvartāli sadzīvo ar vienveidīgu daudzstāvu namu rajoniem. Vidusjūras malā manāmi gan krāšņi ziedi un spilgti saulessargi, gan smilšaini liedagi un klinšaini stāvkrasti. Katoļu baznīcas slejas blakus modernas tolerances apliecinājumiem. Spāņu ugunīgais temperaments rod izpausmes kultūrā, bet attieksme pret Covid-19 pandēmiju ir tik mierīga, ka trāpīgs tās simbols varētu būt visapkārt redzamie relaksētie kaķi.
Lietuvas spēka faktors
Mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas ietekme Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek uzsvērta jau gadiem, it īpaši akcentējot tirdzniecības tīkla Maxima un ar to saistīto zīmolu, piemēram, e-veikala Barbora darbību. No Lietuvas Rīgā ir ienācis arī iepirkšanās centra Akropole zīmols, kas lietuviskajā versijā – Akropolis – jau iepriekš bija pazīstams Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos. Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš nesen atgādināja arī par to, ka "Lietuvas investoriem ir bijusi izšķiroša loma Rīgas biroju ēku tapšanā".
Beidziet politizēt vakcināciju!
Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, par kuru jau daudz spriests, taču patlaban rodas iespaids, ka negācijas tikai pastiprinās. To ņemot vērā, tomēr ir jāklauvē pie politiķu sirdsapziņas, turklāt gan pie to politiķu, kuri ir atbildīgi par vakcinācijas īstenošanu, gan arī pie to, kuri nolēmuši savu elektorātu apvienot zem vakcīnu demonizēšanas karoga.
Svarīgi noturēt iedzīvotājus
Rīga ārvalstu investoru skatījumā ierindojas 35. vietā, atklāj starptautiskās kompānijas EY īstenotais pētījums par to, cik pievilcīgas ārvalstu investīciju veikšanai tuvāko trīs gadu laikā šķiet Eiropas pilsētas. Mūsu galvaspilsēta 35. vietu dala ar Viļņu, Bratislavu, Lodzu, Porto un Marseļu. Par investīcijām pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Stokholma, Frankfurte, Brisele un Parīze.
Arī ceļojumā jāuzmanās no blēžiem
Kiberuzbrukumu un telefonkrāpniecības riski aizvien saasinās. Ir jābūt piesardzīgiem.
Iespējas un riski virtuālajā vidē
Interneta pieslēgums pagājušajā gadā bija 89,7% Latvijas mājsaimniecību, un regulāri, vismaz reizi nedēļā, internetu lietoja 86,9% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pētījums.
Vai tūrisms ir glābts?
Atbalsts Vidusjūras valstīm, kuru ekonomikā ļoti būtiska loma ir tūrismam, – tā Eiropas Savienības (ES) vadošajās institūcijās tiek raksturots ES digitālais Covid sertifikāts, kas 1. jūlijā tika ieviests uz gadu.
Izlēmīgas rīcības piemērs
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 2. septembrī sasaucis Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdi, aicinot valdības sociālos un sadarbības partnerus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kā kopīgiem spēkiem nodrošināt atvērtu tautsaimniecību rudens un ziemas periodā, informē Valsts kanceleja.
Būt izglītotai sabiedrībai
Tuvojoties 1. septembrim – jaunā mācību gada sākumam, likumsakarīgas ir pārdomas par jau pieaugušo līdzcilvēku izglītības kvalitāti. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2019. gadu rāda, ka tādu iedzīvotāju, kuri ieguvuši vienīgi pamatizglītību, īpatsvars Latvijā ir neliels, piemēram, 45–54 gadus veco cilvēku vidū – tikai 5,5%. Savukārt augstākā izglītība šajā vecuma grupā ir 31,8% iedzīvotāju. Arī citi dati apliecina – nav pamata apgalvot, ka mūsu sabiedrība būtu neizglītota.
Vajadzīgs plāns rudenim
Statistikas dati šovasar rāda, ka Covid-19 pandēmijas radītais trieciens mūsu valsts ekonomikai nav bijis tik spēcīgs, kā pieļāva skeptiskākie tautsaimniecības procesu analītiķi, turpretī sabiedrības šķelšanās un kašķēšanās par vakcināciju izrādījusies daudz intensīvāka, nekā tika prognozēts. Tas ļauj secināt, ka, lai gan pēc labklājību raksturojošajiem kritērijiem Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mūsu ekonomika tomēr ir vitāla un prot pielāgoties apstākļiem.
Pārspīlētā dalīšana ikdienā
Patlaban jau ir skaidri redzams, ka visai atšķirīgi politiķi, kurus apvieno tas, ka viņi atrodas ārpus valdošās koalīcijas, cer 14. Saeimā iekļūt, izmantojot pandēmijas un vakcinācijas pret Covid-19 tēmu. Teorētiski, jebkuram racionāli domājošam cilvēkam vajadzētu saprast, ka epidemioloģisko situāciju ietekmē ne jau tas, kā sauc partijas, kuras veido valdību, bet citi faktori, tomēr, kā izrādās, mūsu vidū ir līdzcilvēki, kuru attieksme pret valdošo koalīciju ir tik negatīva, ka viņi ir gatavi ticēt pat politiskajam Laimes lācim, kas sola uz burvju mājiena atjaunot tādu situāciju, kāda bija 2019. gadā.
Migrantu tēma atgriežas
Nelegālie migranti, kuri šovasar Lietuvā un Latvijā cenšas iekļūt no Baltkrievijas, ir aktualizējuši mūsu sabiedrībā reiz visai skaļos, bet Covid-19 pandēmijas laikā pieklusušos strīdus par bēgļu (šī jēdziena plašākajā nozīmē) uzņemšanu. Par šo tematu Latvijā daudz tika spriests ap 2014.–2016. gadu, kad toreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers runāja par patvērumu meklētāju sadalīšanu pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai tādā veidā sniegtu atbalstu dalībvalstīm Dienvideiropā, un pat kristīgi konservatīvo aprindu autoritāte – Romas pāvests Francisks –, uzstājoties ar runu Eiropas Parlamentā, uzsvēra, ka Eiropai ir "jāpieņem cilvēki, kas ierodas laivās, un viņiem jāpalīdz".