Ko iezīmē 14. Saeimas vēlēšanu rezultāts sabiedrības un politiķu, patiesībā sabiedrības un valsts pārvaldes, tostarp arī ierēdniecības, attiecībās? Un vēl – lai gan šajās vēlēšanās kopumā balsošanā piedalījās vairāk pilsoņu nekā iepriekšējās, jāatzīst, ka aktīvo pilsoņu skaits ir stabili neliels. Kādus secinājumus būtu svarīgi izdarīt par sabiedrības un politiķu attiecībām pēc šīm vēlēšanām?
Tur ir pietiekami daudz, ko domāt. Turklāt ne tikai domāt, bet arī darīt. Piemēram, runājot par šo līdzdalības [vēlēšanās] palēcienu, ko jūs pieminējāt, – es domāju, ka tas bija tāds situatīvs palēciens, kas tiešā veidā nav saistīts ar karu. Kaut gan daudzi saka – sākās karš [Krievijas uzsāktais karš Ukrainā] un tauta uzreiz aizgāja balsot. Bet domāju, ka to lielāko līdzdalību izraisīja nevis karš tiešā veidā, bet karš netiešā veidā, respektīvi, kara ietekmē latviešu politiķi kļuva drosmīgāki un ne tikai nogāza dažādus pieminekļus, bet arī ieviesa latviešu valodas apmācības visās skolās. Domāju, tas ļoti spēcīgi mobilizēja tieši austrumslāvu vēlētājus – ja paskatāmies, Latgalē līdzdalība būtiski pieauga, un to es saskatu kā tiešu apliecinājumu tam, ka cilvēki izgāja uz vēlēšanām, sevišķi, ja to skatāmies kontekstā ar Latvijas Krievu savienības un Stabilitātei! ļoti labajiem rezultātiem šajā novadā, tad ir skaidrs, kāds vēlētājs tur aizgāja – tāds pietiekami nikni noskaņots. Rīgā tas nebija tik jūtams un procentuālais līmenis krietni atpalika.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 1. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!