Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Diāna Kārkliņa

Sakoordinēt rumpi un gūt prieku

Kaloriju patēriņa ziņā tenisa spēle ir efektīvāka nekā riteņbraukšana, skrituļošana vai aerobika. Teniss liek pasvīst, taču tas nav tikai skraidīšana pa laukumu vien. Ilinoisas Universitātes pētnieki ASV noskaidrojuši – tā kā, spēlējot tenisu, nepieciešams uzturēt modrību un stratēģisko domāšanu, tas veido jaunus neironu savienojumus smadzenēs, tās attīstot. Arī Centrālā tenisa kluba trenere Līga Balode apstiprina, ka bez prieka par fizisko kustēšanos un trāpīšanu pa bumbiņu teniss sniedz arī domāšanas izaicinājumu. "Man pašai tenisā visvairāk patīk neparedzamība," viņa teic. "Katrs sitiens, katra izspēle būs savādāka, divu vienādu nebūs, arī pretinieka reakcija ikreiz būs cita. Patīk tā neziņa – kas notiks tālāk? Azartā iedzen spēles situācijas, emocijas, centieni atrast pretinieka vājās puses."

Darba meklētāji kļūst izvēlīgāki(15)

Izvēloties jaunu darbavietu, Latvijā strādājošajiem visbūtiskākais ir motivējoša ikmēneša darba alga, bet no papildu bonusiem – veselības apdrošināšana, noskaidrots interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptaujā.

Kas sanāk, kad spējīgi jaunieši konsultē pieredzējušus uzņēmumu vadītājus

Augsta līmeņa uzņēmumu vadītāji ir pieraduši vadīt un arī būt par mentoriem mazāk pieredzējušiem cilvēkiem, kam var noderēt viņu gūtās atziņas. Jaunieši savukārt biežāk ir tie, kas labprāt smeļas visu, ko dažādi mentori viņiem var sniegt. Bet ko tad, ja šīs abas puses nonāk mainītās lomās, kur mentori ir jaunieši, bet uzņēmumu vadītāji – mentorējamie?

Aicina atvieglot procesu, kā saņemams studiju kredīts ar valsts galvojumu(1)

Latvijas Studentu apvienība (LSA) un SEB banka pirms jaunā studiju gada sākšanās aicina atvieglot procesu, kādā jaunieši var saņemt studiju kredītu ar valsts galvojumu. Jūnija beigās pārmaiņu rosinātāji rīkoja šiem jautājumiem veltītu diskusiju Studentu kreditēšanas sistēma – risinājumi un izaicinājumi, kurā piedalījās arī Studiju un zinātnes administrācijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rektoru padomes un augstskolu pārstāvji.

Sajusties tikpat kā sērfa kultūrai piederīgam

Ar SUP dēli var darīt visu ko – airēt, vingrot, trenēties un doties tūrisma braucienos, uz tā var arī ēst, sauļoties, meditēt, pat makšķerēt un vizināt suni.

Konkurence izraisa izaugsmi(1)

Pludmales volejbols hobija līmenī var aizraut ikvienu, bet jauno talantu virzībai uz lielo sportu palīdzēs īpašs reitings.

Pastāvīgie pasažieri – kā savējo bariņš

Maršruta autobusu vadītāju darba ikdiena ir sakārtotāka, stabilāka, paredzamāka un prasa mazāk nervu nekā tiem, kas ceļojumos ar autobusu ved tūristus, noprotams no Pētera Broka un Uģa Boževnieka stāstītā. Abi savulaik mazliet pamēģinājuši darbu tūrisma tūrēs. Lai gan tīri labi paticis, ka ceļotāji šoferi paņem līdzi izklaidēs, pabaro un brauciena beigās pat kaut ko uzdāvina, savu ilggadējo darbavietu, tālsatiksmes autobusu pārvadājumu kompāniju Lux Express, vīri mainīt pret citu negrasās. Viņi pārstāv dažādas paaudzes, Pēterim ir 72 gadi, Uģim – 31, taču autobusa vadītāja stāžs abiem ir pieklājīgs. Šoferīši ļāva ielūkoties profesijas aizkulisēs.

No lietotājiem par radītājiem

Jau otro gadu 154 Latvijas skolās risinās datorikas apguves pilotprojekts, kura lielais galamērķis jau drīzā nākotnē ir nodrošināt, ka datoriku un programmēšanas pamatus mācās pilnīgi visi Latvijas skolēni no pirmās līdz 12. klasei. Līdztekus tam Valsts izglītības satura centrs (VISC) aktīvi izstrādā jauno izglītības satura modeli, kas būs balstīts prasmju un kompetenču apguvē un skolās stāsies spēkā 2018. gadā. Abās šajās vērienīgajās iniciatīvās aktīvi līdzdarbojas Start(IT) izglītības fonds, kurā apvienojušies informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi Accenture un Exigen Services Latvia, RTU, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas 22. vidusskola, Latvijas Informātikas skolotāju asociācija, Mak IT un VISC.

Koncentrēti par biznesu

"Programmu veidojām tādu, kāda mums pašiem patiktu. Iespējams, tāpēc tai arī bija tāda atsaucība," nupat noslēgušos jauniešu biznesa izaugsmes programmu Izrāviens vērtē tās īstenotāja – Ogres 1. vidusskolas 11. klases skolniece Alīna Anete Birnika, kura to paveikusi kopā ar vienaudžu komandu. Programmā 15–19 gadu veci vidusskolēni trīs nedēļu garumā sacentās par 500 eiro lielu naudas balvu savas biznesa idejas realizēšanai, kā arī attīstīja uzņēmējdarbības prasmes un izpratni par biznesa būtību. Alīna atzīst, ka šāda veida iespēju – īsā laikā fokusēti aptvert biznesa esenci saistībā ar vēl visai "zaļām" biznesa idejām – skolēniem Latvijā ir visai maz. Ir Junior Achievement Latvija skolēnu mācību uzņēmumu programma, taču dalība tajā ir ilga, biznesa inkubatori vairāk tēmēti uz studentiem, savukārt no līdzīgiem īsa un intensīva formāta projektiem jauniešu biznesa stimulēšanai Izrāviens šajā mācību gadā, šķiet, sanācis visplašākais.

Klusuma vaibsti

Marka Rotko mākslas centrā startē izstāžu Klusuma sezona.

Dabas, gardēžu, pat skeletona šūpole

Lieldienās čakli jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi un pa gadu nevajadzētu kauties ar "lāča miegu", turklāt – kas vienreiz kāris šūpoles, tam tās jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājoties labi, brīdina tautas ticējumi. Šis būs jau otrais pavasaris, kad šūpošanās priekus varēs izbaudīt ļoti intensīvi – Siguldā no 15. līdz 17. aprīlim norisināsies otrais šūpoļu festivāls Latvija šūpojas Siguldā.

​Atgriežas ilgu un ģimenes dēļ(15)

Ievērojama daļa (42%) no tiem aizbraucējiem, kuri atgriežas Latvijā, ārzemēs ir pavadījuši vairāk nekā piecus gadus. Bet atgriezties dzimtenē viņus mudina pamatā subjektīvi, nevis ekonomiski faktori – ilgas pēc Latvijas, ģimene, draugi, mīlestība u. tml., apstiprinājies nesen publiskotajā pētījumā Atgriešanās Latvijā par remigrantu pieredzi.

Arī dāmām ir ko darīt IT

Sievietes darba tirgum visā pasaulē ir ļoti būtisks resurss, taču viņas joprojām tajā ir par maz iesaistītas un arī pelna mazāk nekā vīrieši. Tomēr šībrīža studentes varētu kļūt par pirmo paaudzi, kas savas profesionālās dzīves laikā pieredz dzimumu atalgojuma plaisas sarukšanu – tiesa, ja vien viņas jau tagad izdara stratēģiskas karjeras izvēles, iegūst vairāk digitālo prasmju un saņem atbalstu no biznesa vides, valdības un akadēmiskajām aprindām, nesenā 29 valstīs veiktā pētījumā secinājis IT uzņēmums Accenture.

Augšana kā iekšēja vajadzība

Pieeja, kā mācīt, lai tas jauniešiem būtu gan saistoši, gan aizķertos apziņā, mainās ne vien vispārējā izglītībā, bet arī augstskolās. Šodienas studenti vairs nav gatavi akceptēt docētājus, kas iesoļo auditorijā, atver grāmatu un lekciju vienkārši no tās nolasa. Tāpēc ikviena augstskola domā, kā audzēt pedagoģiskās prasmes saviem docētājiem, kuri nāk gan no akadēmiskās vides, gan no dažādu nozaru praktiķu pasaules. Būt kādas jomas ekspertam ir par maz – jāprot savas zināšanas arī nodot citiem.

Galvenā evolūcija – pašam sevī

IT uzņēmums Accenture Latvia šogad svin savu 15 gadu jubileju, savukārt viens no darbiniekiem, kuriem kompānijā ir visgarākais stāžs, Andrejs Ivanovs (39) šeit nostrādājis jau 13 gadu. Lai gan tik ilgs laiks vienā darbavietā varētu šķist apnicīgs, Andrejs teic, ka tas nav viņa gadījums, jo šo gadu laikā nemitīgi notikusi evolūcija.

Galvenā evolūcija – pašam sevī

IT uzņēmums Accenture Latvia šogad svin savu 15 gadu jubileju, savukārt viens no darbiniekiem, kuriem kompānijā ir visgarākais stāžs, Andrejs Ivanovs (39) šeit nostrādājis jau 13 gadu. Lai gan tik ilgs laiks vienā darbavietā varētu šķist apnicīgs, Andrejs teic, ka tas nav viņa gadījums, jo šo gadu laikā nemitīgi notikusi evolūcija.

Erasmus šogad atzīmē 30. gadskārtu(1)

Izglītības programma Erasmus, kas šogad atzīmē 30. gadskārtu, ir Eiropas Savienības (ES) veiksmes stāsts. "To kā vienu no populārākajām ES programmām droši var dēvēt arī par viseiropeiskāko – tā ir dzīvs apliecinājums ES moto Vienoti daudzveidībā. Eirobarometra aptaujās cilvēki visā Eiropā to bieži min kā pozitīvāko, ko devusi ES, – parasti vēl pirms tādām nopietnām lietām kā eiro vai kopējā lauksaimniecības politika," norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un ar smaidu komentē, ka Eiropas vienotību programma demonstrē kaut vai ar datiem, ka katrs ceturtais "erasmusietis" savu dzīvesbiedru saticis tieši apmaiņas programmas laikā.

Cilvēkus no reģioniem grib nodarbināt attālināti

Jau labu laiku lolojis ieceri par darbiniekiem arī ārpus Rīgas, IT uzņēmums Accenture 2014. gadā atvēra savu pārstāvniecību Ventspilī, jo te bija laba infrastruktūra un spēcīga mācību iestāde, no kuras ņemt speciālistus – Ventspils Augstskola. Patlaban Accenture birojā šajā pilsētā strādā jau ap 20 darbiniekiem.

Vingrošanas kults un attaukošanas plāns. Veselīgs dzīvesveids retro preses izdevumos

Veselīgs cilvēks ir skaists cilvēks, liecina 20.–30. gadu Latvijas preses izdevumos atrodamie veselīga dzīvesveida ieteikumi. "Kopjot un glabājot veselību, mēs kopjam un glabājam skaistumu. Veselīga ģīmja krāsa, dabīgi sārti vaigi, spožas priecīgas acis, smaidošas sārtas lūpas, balti veselīgi zobi, vingrs, lokans, spēcīgs stāvs (ne pārāk tauks, ne pārāk liess!), elastīga, tīra āda, labs gara stāvoklis – ir galvenās skaistuma pazīmes," raksta žurnāls Zeltene 1928. gadā*.

Būvēt ir aizraujoša nodarbe

Līdzīgi kā pērn, Latvijā atkal uzsākta kampaņa Mācies būvniecību, kas rosinās jauniešus savu karjeru veidot saistībā ar inženierzinātnēm.

Uztura speciāliste: Neēst pēc sešiem – tā ir sevis un ķermeņa mocīšana(10)

Ziemas sezonas aktualitāte saistībā ar ēdiena baudīšanu, šķiet, ir gadumijas svētki, kad bagātīgie svinību galdi nereti beidzas ar pārēšanos. Tiesa, līdz tai tradicionāli spējam nokļūt arī jebkuros citos svētkos, jo paradums svinības = daudz ēdiena ir dziļi iesakņojies. Tāpat liekas, ka mūsdienu sabiedrībā arī ikdienā mēdzam apēst vairāk, nekā organismam būtu nepieciešams, tāpēc Sveiks un vesels sarunā ar uztura speciālisti Evu Kataju pievēršas ne tik daudz tam, KO ēst, cik tam, KĀ ēst. Viņa gan uzreiz norāda, ka noteikumi par optimālo porciju lielumu un sastāvu, maltīšu reizēm u. tml. nevar būt kā akmenī iecirsti, jo jāņem vērā katra cilvēka individualitāte – mēs cits no cita ļoti atšķiramies, sākot no ķermeņa uzbūves, reakcijām uz stresu un beidzot ar fizisko aktivitāti un dzīvesveidu.

Prieks uz kalna. Kā līdz tam tikt?

Ziema Latvijā ir kaprīza dāma – te salst un snieg, te līst un žļerkst. Lai gan pat slēpošanas kalnu saimnieki pie tā sen pieraduši un pārāk rožainas cerības šajā biznesā nelolo, latviešu patika pret kalnu slēpošanu, salīdzinot ar citu līdzīga reljefa un klimata valstu iedzīvotājiem, joprojām ir augsta. Tiesa gan, savu iespaidu atstāj cilvēku skaita kopējais sarukums un ekonomiskās situācijas svārstības, kā arī citu sporta aktivitāšu, piemēram, distanču slēpošanas, popularitāte, sarunā ar Dienu atzīst Siguldas Kaķīškalna līdzīpašnieks Dzintars Lerhis. Viņš tomēr ir pārliecināts, ka kalnu slēpošana ziemā aizvien ir ārpus konkurences kā aktīvās atpūtas veids, kas sniedz gan kustības, dinamiku un adrenalīnu, gan iespēju būt dabā, svaigā gaisā un pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai draugiem.

IT zināšanās pirmā nepieciešamība

Lai gan Eiropas Savienībā absolventu skaits zinātnes, tehnoloģiju un matemātikas (STEM) specialitātēs ir audzis, pētījumi rāda, ka gandrīz pusei eiropiešu trūkst digitālo pamatprasmju. Tajā pašā laikā cilvēki, kuri spēj strādāt ar tehnoloģijām, turklāt ir ar attīstītu eksakto un algoritmisko domāšanu, darba devējiem nepieciešami arvien vairāk.