"Mani vairāk vilka uz mājām – man te patīk, man te ir ģimene, te es zinu un saprotu, kā viss funkcionē. Amerikā visi biznesi ir daudzreiz lielāki un, kaut ko darot, vari iet plašāk, taču Latvijā tavs darbs ir ievērojamāks, jo tu neesi maza skrūve lielā mehānismā – kompaktākā vidē katra skrūve ir redzamāka."
Augstskola padeva roku
Mintos Jēkabs ir risku analītiķis, un biznesa un finanšu vide viņu saistīja jau skolā, kur viņš mācījās komercnovirziena klasē. Konstatējis, ka studijas ārzemēs pēc ģimnāzijas absolvēšanas nespīd, viņš iestājās Banku augstskolas (BA) programmā Inovācijas un produktu attīstība uzņēmējdarbībā – te bija nopietns uzsvars uz praktiskajām zināšanām, kas Jēkabam šķita svarīgas. "Man patika BA elastīgā attieksme – ka nevis students pielāgojas augstskolai, bet augstskola pielāgojas studentam," viņš stāsta. Ja paralēli studijām bija darbs, studentu pašpārvalde vai dažādi jauniešu projekti, kādu arī Jēkaba dienas kārtībā netrūka, augstskola bija pretimnākoša un saprotoša. "Patika, ka tā nevis tikai ielika kādos savos rāmjos, bet arī padeva roku un palīdzēja saistībā ar to, ko tu pats vēlies."
Pie pirmās izdevības – jau otrajā kursā – Jēkabs aizbrauca Erasmus apmaiņas programmā uz Portugāli. Ceturtajā kursā – vēlreiz, pusgadu pavadot Ungārijā. "Latvija ir maza, un mēs nevaram fokusēties tikai uz savu mazo teritoriju, tāpēc man likās, ka ārzemju pieredze dod plašāku skatījumu un pievienoto vērtību – gan studijas, gan pati dzīvošana citā valstī, gan cilvēki, ko satiec," Jēkabs teic. Tiesa, viņš novērojis, ka studenti ārvalstīs vairāk koncentrējas uz mācībām un studentu dzīves baudīšanu – reti kurš līdztekus tam arī strādā, kas savukārt ir izplatīti Latvijā.
Laiks eksperimentiem
Jēkabs studiju laikā kopā ar paziņām dibinātā uzņēmumā Myboard nepilnu gadu ražoja balansa dēļus – treniņu aprīkojumu, ar ko snovbordistiem un sērfotājiem starpsezonā uzturēt fizisko formu un izpildīt trikus. "Tobrīd Eiropā bijām viens no trim uzņēmumiem, kas ko tādu dara. Likās interesanta lieta, jauns trends, gribējās arī pamēģināt, kā notiek primitīva ražošana, pārdošanas process un tamlīdzīgi," Jēkabs stāsta, bet neslēpj, ka pamēģināšana bija galvenais. Nekādu lielo naudu puiši nepelnīja un negribēja arī pārāk paplašināties, jo produkts bija diezgan sezonāls, turklāt masās vēl ne pārāk populārs. Kad sākās studiju prakses un biznesam sāka pietrūkt laika, tika nolemts – pamēģināts ir, bija forši, bet nu pietiks.
Pirmo praktikanta pieredzi Jēkabs ieguva kā jaunākais analītiķis korporatīvo finanšu uzņēmumā Prudentia, kur viņam pēc prakses piedāvāja palikt pastāvīgā darbā. Drīz vien viņš no šīs iespējas tomēr atteicās, jo konkursā bija ticis citā praksē – Latvijas ES Padomes prezidentūras sekretariātā. "Tā ir baigā nobīde – no finansēm uz diplomātijas pasauli –, tāpēc sapratu, ka šādi paeksperimentēt ar nozarēm varu atļauties tikai studiju laikā," Jēkabs pamato. Pieredze bijusi vērtīga. Diendienā bija jātiekas ar dažādu valstu augstām amatpersonām, jākomunicē ar delegācijām, kas ieradās Latvijā, ar vēstniecībām, ministrijām u. c. "Katrai no delegācijām organizējām visu no atlidošanas brīža līdz aizlidošanai – kur viņi paliks, kur ēdīs, sanāksmju apmeklējumi un tā tālāk." Jēkabam tas pavēris ieskatu tajā, kā veidojas politika Eiropas līmenī, kā šādās institūcijās rit ikdienas darbs, kā tiek izspēlēta daža laba diplomātiska spēlīte…
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 31. augusta, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!